Tāpat komisija norāda, ka Saeimai būtu jāpieņem deklarācija, ka no 1995. gada ieviestie atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši.
Tas, protams, liek izvirzīt jautājumu, vai iespējams atcelt OIK, vienlaikus izvairoties no tiesvedībām par investīciju aizsardzības pārkāpumiem. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Ievas Krapānes partijas biedrs, Dienai skaidro: tā kā komisija ir atzinusi, ka Latvijas ieviestais atbalsts ir bijis prettiesisks, tad automātiski tas atceļ tiesisko paļāvību.
Trūcis uzraudzības
Šādam uzstādījumam nepiekrīt enerģētikas eksperti. Piemēram, enerģētikas eksperts, RTU pētnieks un inženierzinātņu doktorants Reinis Āboltiņš uzsver: "Princips, ka atjaunojamās enerģijas ražošana tiek atbalstīta, ir leģitīms, jo kalpo konkrētam nolūkam. Likumdevējam ir bijis konkrēts mērķis – izveidot tādu atbalsta sistēmu, kuras īstenošanas rezultātā Latvijā būtu vairāk vietējās enerģijas un samazinātos importējamā kurināmā vai enerģijas apjoms. Šis mērķis ir bijis leģitīms, tas ir saistīts arī ar valsts drošību, un nav iemesla uzskatīt, ka izmaksas par OIK uzskatāmas par nepamatotām. Izmaksas ir bijušas pamatotas – tātad skaidras un saprotamas – konkrēta mērķa sasniegšanai." Tam piekrīt arī RTU inženierzinātņu doktorants un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
"Būtu neprāts un populisms atcelt jebkādu atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, tāds pastāv visās Eiropas valstīs, un pašlaik tiek maitāts sabiedrības priekšstats par to, kādēļ būtu jāatbalsta šī visai ekonomikai svarīgā nozare," teic Āboltiņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
>:-)
VVZ
Jānis