Komisija sēdē vērtēja izmaiņas normatīvajos aktos, kas reglamentēja būvniecības procesu laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 21. novembrim.
Sēdes tiek rādītas tiešraidē internetā, uz tām uzaicināti nozaru eksperti un amatpersonas, kas dod iespēju interesentiem sekot līdzi viedokļu apmaiņai par Zolitūdes traģēdiju. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir par normatīvo bāzi, kam komisija pievērsās pirmdien. Deputāti konstatēja, ka Būvniecības likumu gatavoja četrus gadus trīs Saeimās, un tik ilgs process, pēc vairāku ekspertu domām, ir negatīvi vērtējams.
Viens no pirmajiem Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem pēc Zolitūdes traģēdijas bija par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. To likvidēja ekonomiskās krīzes apstākļos ar pamatojumu, ka tā varēs ietaupīt finansējumu. Spiridonovs tolaik strādāja tādā pašā amatā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kura iebilda pret atteikšanos no valsts uzraudzības būvniecībā.
Inguna Sudraba (NSL), kura tajā laikā vadīja Valsts kontroli, norādīja, ka valsts nebija atradusi mehānismu, kā kontrolēt pašvaldību būvvaldes. To sēdē apstiprināja arī Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis, uzsverot, ka netika nodrošināta arī būvniecībā izmantoto materiālu kvalitātes pārbaude.
Visu Ināras Egles rakstu Nebūtu nelaimes, kļūdas neieraudzītu lasiet otrdienas, 13. janvāra, laikrakstā Diena!