Tikmēr no Latvijas izceļoja 2332 kaimiņvalsts pilsoņi.
Visi iebraukušie pilsoņi tiek stingri pārbaudīti; visi iebraukušie atbilst valdības rīkojumā noteiktajām izņēmuma kategorijām. Iebraukt Latvijā var tikai valdības rīkojumā noteiktās izņēmumu kategorijas. No 19.septembra ieceļošana atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā pēdējā diennaktī - deviņiem.
Situācija uz Latvijas-Krievijas robežas aizvien ir mierīga.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja, ka ir vērojams pat samazinājums Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, proti, samazinājums ir par 19% diennaktī. Pamatā ieceļojušie ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, ES/EEZ valsts piederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, jūrnieki. 1310 personas ieceļojušas ar uzturēšanās atļaujām, tostarp 894 ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji un 416 personas ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām atļaujām.
Ruskulis vērsa uzmanība, ka kopš 19.septembra Krievijas pilsoņu plūsma uz Latvijas kaimiņvalstīm ir lielāka. Igaunijā ieceļojuši ap 11 000 Krievijas pilsoņu, bet šāda iespēja atteikta 22 personām, savukārt Lietuvā ieceļojuši 11 570, bet tas atteikts 166.
Līdz šim patvērumu pieprasījuši 16 Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa kā motivāciju norādījuši Krievijas politikas neatbalstīšanu vai savu vajāšanu, bet divi spiesti lūgt patvērumu Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ. Vienam Krievijas pilsonim izsniegta humānā vīza, jo Latvijā jāapmeklē bēres.
Runājot par situāciju uz zaļās robežu, Ruskulis informēja, ka pēdējais nelikumīgais zaļās robežas šķērsošanas gadījums reģistrēts 24.augustā un konkrētajā gadījumā Krievijas pilsonis pēc aizturēšanas pieprasījis patvērumu. Kopumā šogad aizturētas 30 personas par nelikumīgu robežas šķērsošanu, un kopējo situāciju uz Latvijas-Krievijas robežas var raksturot kā mierīgu un kontrolējamu.
Latvijas robežsargi arī novērojuši, ka Krievijas robežsargu spēki ir atvilkti dziļāk valsts iekšienē, proti, vietā, kur izbūvēta otra robežas līnija, lai viņi spētu reaģēt uz izejošo pārkāpēju pārtveršanu līdz valsts robežai. Uz šī līnijas ir ierīkotas tehniskās sistēmas un minētais Latvijas robežsardzes ieskatā ir saistīts ar mobilizējamo cilvēku aizplūšanas nepieļaušanu.
Reaģējot uz Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība šodien skatīs Iekšlietu ministrijas piedāvājumu izsludināt ārkārtējo situāciju atsevišķos Krievijas pierobežas novados.
Eklons pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka situācija pie valsts robežas ir stabila un tiek kontrolēta, turklāt kopumā situācija pie Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir labāka nekā pie Igaunijas un Lietuvas robežām ar abām agresorvalstīm. Tomēr Eklons atzina, ka situācija var strauji mainīties, īpaši ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdienas paziņojuma par mobilizāciju sociālajos tīklos paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.
19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.
Vienlaikus jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.
Ieceļošana ir atļauta Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem - laulātiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā esošām personām. Tāpat ieceļot valstī var ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.
Ieceļošana atļauta arīdzan jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā. Ieceļot var arī tās personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, Latvijā akreditēti vai nosūtīti Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, Krievijas diplomātiskie kurjeri vai "ad hoc" diplomātiskie kurjeri.
Latvijā ieceļot var arī personas, kuras dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai, Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī.
Tāpat ieceļot var personas, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētāji un kuras dodas no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.
Sociālajos tīklos pēdējās dienās ir ievietota virkne video, kuros redzams, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par mobilizāciju Krievijas valstspiederīgie masveidā cenšas aizbraukt uz citām valstīm, kurās vēl tiek pieļauta Krievijas pilsoņu ieceļošana.
papildināta visa ziņa