Sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš Dienai atzīst, ka viņu šāds rezultāts nav pārāk pārsteidzis. ''Protams, ņemot vērā visu to troksni, kas bija saistīts ar šo lietu, – arī publiskajā telpā izskanēja visdažādākie viedokļi. Iespējams, ja mēs veiktu plašāku kontentanalīzi šajā jautājumā par sociālajiem tīkliem un masu saziņas līdzekļiem, neizslēdzu, ka tur mēs varbūt biežāk atrastu viedokļus, ka tas ir labi un pareizi un ka tā tie sliktie arī bija pelnījuši, bet es varu kļūdīties. Taču katrā ziņā – no vienas puses, publiskajā telpā es nemanīju ļoti daudz viedokļu, kas iestātos par Lembergu. Taču, no otras puses, – pērn decembrī mūsu veiktajā pētījumā, kurā mērījām uzticēšanos politiskajai elitei un dažādiem valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem, kur arī bija iekļauts Lembergs, – tā rādīja, ka uz kopējā fona Lembergs ir viens no visaugstāk vērtētajiem,'' pauž Kaktiņš.
Vadoties no decembra aptaujas rezultātiem, kas rāda, ka liela daļa Latvijas sabiedrības pret Lembergu izturas pozitīvi, – šādā kontekstā fakts, ka aptaujā par ASV sankcijām pret Lembergu tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir uzskatījis ASV sankcijas pret Lembergu par pozitīvu notikumu, nav pārāk liels pārsteigums, norāda sociologs.
Lūgti paust savu vērtējumu sankcijām pret Lembergu, 21% respondentu pauduši ļoti negatīvu, bet 29% – drīzāk negatīvu attieksmi. Tajā pašā laikā 20% aptaujāto attieksme bijusi drīzāk pozitīva, bet tikai 12% – ļoti pozitīva. Savukārt 19% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.
Attiecībā uz ASV piemērotajām sankcijām Ventspils brīvostai negatīvais vērtējums ir vēl lielāks – 57%, tajā skaitā ļoti negatīvs – 26%, bet drīzāk negatīvs – 31% respondentu.
Tikai 25% aptaujāto ASV sankcijas pret ostu vērtē pozitīvi (17% drīzāk pozitīvi un 8% – ļoti pozitīvi). Arī šajā gadījumā 19% nav bijis viedokļa.
No publiskām versijām
Lūgti paust savas domas par ASV sankciju iniciatoriem, 27% respondentu pieļāvuši, ka sankcijas noteiktas pēc ASV valdības iniciatīvas, vienlaikus kopumā 41% aptaujāto pieļāvuši, ka iniciatīva nākusi no Latvijas. Proti, 25% respondentu domā, ka tā ir Latvijas valdības iniciatīva, bet 16% – ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iniciatīva. 32% respondentu bijis grūti komentēt šo jautājumu. Brīdī, kad tika izplatīts paziņojums par sankciju piemērošanu, sākotnēji arī publiskajā telpā tika uzsvērts, ka tas ir ASV valdības lēmums, tomēr vēlāk JKP pārstāvji netieši, tomēr deva nosacītus mājienus, ka iniciatīva nākusi no Latvijas, tostarp pašas JKP.
Kaktiņš piekrīt, ka pēc sankciju piemērošanas publiskajā telpā izskanēja dažādas versijas par sankciju iniciatoriem, tādēļ aptaujā piedāvātie atbilžu varianti izvēlēti, vadoties no publiskajā telpā izskanējušajām versijām.
''Katrā ziņā šie bija potenciālie iniciatīvas avoti, tādēļ mums bija interesanti saprast, kura no versijām sabiedrībai šķiet ticamāka. Nedomāju, ka visa sabiedrība šo notikumu kontekstā bija ļoti iedziļinājusies niansēs un sekoja katram sīkumam. Drīzāk ne. Taču skaidrs – publiskajā telpā šīs savstarpēji izslēdzošās versijas bija izskanējušas,'' skaidro sociologs.
Neaizstāvēja savu pilsoni
Interesantu tendenci parāda respondentu atbilde uz jautājumu ''Kā jūs vērtējat to, ka saistībā ar ASV noteiktajām sankcijām Latvijas valdība neaizstāvēja Latvijas Republikas pilsoni Aivaru Lembergu?''. Vairāk nekā puse, proti, 54% aptaujāto, uzskata valdības rīcību par nepareizu, tostarp 23% – kā ļoti nepareizu, bet 31% kā drīzāk nepareizu. Tikai 29% jeb mazāk nekā trešdaļa respondentu uzskata šādu valdības rīcību par pareizu (17% – kā drīzāk pareizu, bet 12% – kā ļoti pareizu). Savukārt 18% aptaujāto nav viedokļa šajā jautājumā.
''Patiesībā gan jautājumā par attieksmi pret ASV sankciju piemērošanu Lembergam un Ventspils brīvostai, gan arī šajā jautājumā redzam, ka nav tomēr tā, ka visa sabiedrība būtu vienota savā attieksmē. Viedokļi tomēr ir dažādi, taču tie, kuri uzskata, ka Latvijas valdība šajā situācijā ir rīkojusies pareizi, ir pārliecinošā mazākumā. Mazliet vairāk nekā puse saka: tas ir nepareizi vai ļoti nepareizi. Būtībā tas parāda sabiedrības viedokli, ka Latvijai tomēr ir jāaizstāv savs pilsonis, pat ja tas ir A. Lembergs,'' skaidro Kaktiņš.
Viņš arī piekrīt iespējamībai, ka respondentu atbilde uz šo jautājumu vairāk bijusi ne tik daudz tieši Lemberga kontekstā, bet gan pieļaujot, ka viņa vietā varētu būt jebkurš Latvijas pilsonis, kuru tieši tāpat Latvijas valsts līdzīgā situācijā, iespējams, neaizstāvētu.
''Protams, no vienas puses, šajā visā lomu spēlē arī Lemberga personības faktors, jo daļai viņš tik ļoti nepatīk, ka tie cilvēki būtu gatavi visus principus pārkāpt, lai šādi materializētu savu nepatiku. Taču šeit (valdības rīcībā – red.) es tomēr vairāk saskatu paralēles ar Kristīnes Misānes lietas skandālu, kas publiskajā telpā bija skaļāks un pamanāmāks. Un šeit parādījās centrālā tēma, ka valstij taču ir jāaizstāv savi pilsoņi, lai kas arī tur nebūtu. Ka ir pilnīgi nepieļaujami, ka savus pilsoņus valsts pamet kādu citu valstu jurisdikcijām – vienalga, ir vai nav tam pamats,'' akcentē Kaktiņš.
Viņš atzīst: Lemberga gadījumā balsis publiskajā telpā nebija pārāk skaļas. Taču aptauja rāda, ka tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju saka: ''Nē! Tas ir principiāls jautājums!''
''Un tieši tā arī mēs to varam interpretēt: ko vērta ir šī mūsu pilsonība, ja Latvijas valsts neaizstāv savus pilsoņus. Un šeit es gribu uzsvērt pat vēl vairāk: uz kādu Latvijas valsts aizstāvību es varu gaidīt un paļauties, ja pat par oligarhu, vienu no bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā dēvētais Lembergs nespēj panākt valsts aizstāvību? Tad ko gan jebkurš ''parastais cilvēks'' var vispār sagaidīt, ja viņam tāda vai citāda problēmsituācija rastos?'' retoriski jautā Kaktiņš.
Minēto aptauju SKDS veica šā gada februārī, kopumā aptaujājot 1014 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Latvju puika