Pieņēmumi, ka Latvijā ir apdzīvotas vietas, kuras sistemātiski ir aizmirstas, neapstiprinājās, un var atzīt, ka Latvijā pārklājums patiesi ir labs, jo mazā teritorija un ģeogrāfiskās īpašības ir ļāvušas gan "vadu", gan mobilā interneta kompānijām sasniegt lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Tas ir labi, un to nepieciešams novērtēt kā lielu Latvijas priekšrocību. Arī cenas, ja salīdzina ar vidējo algu, nav nesamaksājamas. Ar to arī varam būt apmierināti. Kā rāda lielais mobilā interneta patēriņš (ierindojamies starp līderiem pasaulē), aktīvi izmantojam arī neierobežotos datu patēriņa plānus.
Tomēr, kā liecina pētījuma datu karte, vietas, kurās nav pieejams neviens operators, vēl aizvien ir, piemēram, šīs nedēļas žurnālā SestDiena ir stāsts par visai turīgu ģimeni, kura drīz savā privātmājā netālu no Pļaviņām paliks bez interneta. Tādu stāstu nav daudz, bet tie ir būtiski, jo ilustrē pētījumā novēroto tendenci, ka arvien vairāk jaunu, uzņēmīgu un turīgu ģimeņu pamet pilsētas, lai, strādājot attālināti, varētu dzīvot pie dabas. Tāpēc digitālo jauninājumu pieejamībai nepārtraukti jāturpina uzlaboties, lai neliels mežiņš vai ieplaka, kā tas ir minētās ģimenes gadījumā, netraucētu cilvēku darbu un izglītību.
Nozarē iesaistītie uzņēmēji gan vēl aizvien ir skeptiski, ka Latvijā ir 21% "nepieslēgto", daži norāda uz statistikas neprecizitātēm. Patiesi – ja skatās uz problēmu tehnocentriski, pieskaitot klāt visus, kam bibliotēka ir divu kilometru rādiusā, kam skolā vai darbā ir pieejams dators ar internetu, šis skaitlis ir krietni mazāks.
Tomēr jāņem vērā, ka – un to Dienai minēja gandrīz visi pētījuma laikā aptaujātie eksperti – tehniskā pieejamība nevar tikt vienādota ar prasmi tehnoloģiju izmantot.
Arī prasme ieslēgt iekārtu un sevi izklaidēt sociālajos tīklos nav digitālā medijpratība. Ņemot vērā dažādus skaitļus medijpratības pētījumos, kuri pēdējos gados tiek aktīvi veikti, var teikt, ka faktiski nepieslēgto ir vēl vairāk par 21%. Aizvien vairāk valsts un privāto pakalpojumu tiek pārcelti uz digitālo vidi, un tie, kuri nebūs apguvuši šīs prasmes, kļūs izolēti un, piemēram, maksājumu ziņā, visticamāk, cietīs finansiālus zaudējumus, jo par fizisku skaidras naudas operāciju tiks iekasēta komisija.
Noslēdzot projektu, gribas aicināt gan uzņēmumus, gan valsts iestādes ne tikai priecāties par jauniem pakalpojumiem, bet arī turpināt medijpratības projektus, kas ne tikai mācītu gados vecākajiem, kā ieslēgt datoru, bet arī izglītotu jaunāko sabiedrības daļu, kā digitālās tehnoloģijas lietot lietderīgiem mērķiem, piemēram, pašmācībā apgūstot jaunas prasmes.
21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!