Citu starptautisko notikumu dēļ
bez īpašas ievērības ir palikuši
notikumi nelielajā Dienvidamerikas valstī Bolīvijā, kur kopš
maija sākuma turpinās lielākie
protesti pēdējās desmitgadēs
un protestētāju faktiskā ielenkumā atrodas
valsts administratīvā galvaspilsēta Lapasa.
Informācija mūsdienu digitālajā laikmetā izplatās strauji, un to, ka cilvēki
Baltijas valstīs ir saņēmuši brīdinājumus par bezpilota lidaparātu radītu
apdraudējumu, ir uzzinājuši arī tie citu
valstu iedzīvotāji, kurus interesē notikumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Piektdien noslēdzas ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš atliktā oficiālā vizīte Ķīnā, kura risinās situācijā, kad Pekinas rokās, izmantojot ASV prezidenta iecienītu izteikumu, ir ievērojami vairāk un labākas kārtis nekā Vašingtonai.
Politiskā drāma no Saeimas un valdības nama šodien pārceļas uz Rīgas pili, kur Valsts prezidents sāks konsultācijas ar partijām par jaunas valdības izveidi. Atļaušos prognozēt, ka ne tehniska valdība, kura kaut kā nočunčina līdz vēlēšanām, ne ilgstoša drāma, kurā partijas apmainās ultimātiem un sarkanajām līnijām, nav Edgara Rinkēviča plānos. Šķistu tikai loģiski, ka prezidents izmantos iespēju nodemonstrēt spēju ātri izveidot strādātspējīgu valdību, kas ideoloģiski un saturiski būs skice tam iespējamam Saeimas sastāvam, kurš 2027. gada pavasarī lems par viņa pārvēlēšanu uz otro termiņu.
Vidējā bruto alga mūsu valstī pērn nedaudz pārsniedza 1800 eiro mēnesī un vidējās pensijas lielums bija ap 600-700 eiro. To ļauj secināt publiski pieejamie dati. Uz šādu ienākumu fona milzīgas šķiet tās summas, ko Latvijā izmāna finanšu krāpnieki.
Lielbritānijā 7. maijā notikušās Anglijas vietējo padomju, kā arī
Skotijas un Velsas parlamentu
vēlēšanas ir kļuvušas par katastrofu valsts mērogā pie varas
šobrīd esošajiem leiboristiem un
acīmredzami nozīmē arī šīs partijas neatgriezenisku norietu.
Pretēji nereti dzirdamajam viedoklim, ka mūsdienās cilvēkiem
interesē tikai krāsaini attēli, īsi
teksti un koši video, statistika
rāda, ka joprojām sava noturīga
niša ir arī grāmatām.
No komunistiskās Ziemeļkorejas konstitūcijas ir dzēsta klauzula par to, ka viens no šīs valsts pastāvēšanas mērķiem ir visas Korejas apvienošana, kā arī visas atsauces par iespējamu vai vēlamu apvienošanos ar Dienvidkoreju.
