Brīdī, kad valsts ekonomiskā izaugsme sasniegusi savu minimumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, ar kādām metodēm stimulēt tautsaimniecību un veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti, lai pašreizējais pieticīgais pieaugums neizvērstos recesijā. Jau gadiem kā viens no risinājumiem jauniem ieguldījumiem valsts ekonomiskajā apritē tiek minēta UIN nulles likme reinvestētajai peļņai. Latvijas uzņēmēji ir sajūsmā par Igauniju, kur šāda likme ir, un bieži dzirdams uzskats, ka šādas likmes neesamība Latvijā padara mūsu valsts uzņēmējdarbību nekonkurētspējīgu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tiesa, kā norāda Finanšu ministrija (FM), Latvijā UIN ir būtiski atvieglojumi, kuru Igaunijā nav, tādējādi dodot mājienu, ka mūsu valsts uzņēmējiem nemaz tik slikti neklājas.
Pretsvars ēnu ekonomikai
Kā viena no būtiskākajām Latvijas problēmām bieži tiek minēta negodīga konkurence, kas rodas, dažiem uzņēmējiem godīgi maksājot nodokļus, kamēr citi to dara daļēji vai pat no nodokļu maksāšanas izvairās vispār. Rezultātā daļa ekonomikas atrodas tā dēvētajā pelēkajā zonā, un tie uzņēmēji, kuri maksā nodokļus, izjūt negodīgu konkurenci un arī sāk domāt, kā ietaupīt uz nodokļu rēķina.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka nulles UIN reinvestētajai peļņai būtu labs līdzeklis tam, lai valsts varētu cīnīties ar ēnu ekonomiku. "Pašlaik daļa uzņēmumu, lai samazinātu UIN maksājumus, cenšas neuzrādīt peļņu tādā apmērā, kāda tā ir patiesībā. Reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN stimulēs uzņēmējus iziet no ēnu ekonomikas, jo viņu ieguvumi, neuzrādot peļņu, ievērojami samazinātos un daudzi nopietni pārdomātu, vai vērts riskēt. Turklāt arī grāmatvedības uzskaite uzņēmumos kļūs vienkāršāka," nianses skaidro Meņģelsone.
Motivēs ieguldīt
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka nulles UIN reinvestētajai peļņai varētu būt labs līdzeklis cīņā ar ēnu ekonomiku, turklāt, pēc viņa teiktā, nulles likme izraisītu veselu ķēdes reakciju ar ieguvumiem gan korporatīvajā vidē, gan valsts budžetā. "Tas motivētu uzņēmumus finanšu atskaitēs pilnīgāk atspoguļot savus ieņēmumus, kas veicinātu vēl virkni dažādu pozitīvu lietu, piemēram, palielinātu uzņēmumu kapitalizāciju, kas savukārt veicinātu kreditēšanu, un tādējādi tiktu iekustināts ledus un tiktu panākts, ka uzņēmumi vairāk iegulda pētniecībā un attīstībā," pozitīvu notikumu attīstību prognozē Endziņš.
Meņģelsone vērš uzmanību uz to, ka pašlaik Latvijā būtiski samazinājušās ārvalstu tiešās investīcijas. Viņasprāt, nulles procentu likme reinvestētajai peļņai radītu uzņēmumiem iespēju savu attīstību nodrošināt pašiem un tādā veidā kaut daļēji kompensētu investīciju samazināšanos. "Vēl jānorāda, ka Eiropas Savienības valstis konkurē savā starpā par investīciju piesaisti, un būtisks faktors, kas ietekmē investoru izvēli, ir nodokļu politika valstī. Ja tā ir izdevīga ieguldījumiem, tad varam cerēt uz jaunu uzņēmumu veidošanos, kuru pamatā ir ārvalstu kapitāls," spriež LDDK ģenerāldirektore.
Tā kā uzņēmēji vairāk būtu motivēti uzrādīt savus ienākumus, pēc LTRK valdes priekšsēdētāja domām, ieguvējs būtu arī valsts budžets. Viņš piemin kādu pētījumu, kurā secināts, ka nulles vērts UIN reinvestētajai peļņai pirmajos divos gados veicinātu 10–18 miljonu eiro ikgadēju papildu ieņēmumu valsts budžetā, bet desmit gadu periodā kopējais fiskālais efekts varētu būt mērāms jau miljardos eiro.
Jautāts par to, kā biznesu padarīt caurspīdīgāku, vienlaikus apkarojot ēnu ekonomiku, LTRK valdes priekšsēdētājs kā piemēru min centienus sakārtot taksometru nozari. Tāpat Endziņš norāda uz iespējām vienkāršot nodokļu sistēmu ēdināšanas biznesa mazajiem uzņēmumiem, piemēram, mazās kafejnīcas varētu maksāt fiksētu summu, pamatojoties uz kafejnīcas galdiņu skaitu, un tas atvieglotu gan šo uzņēmēju juridisko un finansiālo saistību kārtošanu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan arī pašam VID vajadzētu izlietot mazāk resursu, lai šos mazos uzņēmumus pārbaudītu. Endziņš arī norāda uz nepieciešamību mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, ļaujot VID sekot to naudas plūsmai kontos, kas mazinātu nepieciešamību pēc birokrātijas, piemēram, rentabilitātes aprēķinu veikšanas. Savukārt vidējie un lielie uzņēmumi dažādus VID interesējošus aprēķinus jau veic tāpat, līdz ar to tas nesagādā papildu problēmas.
Jāizmanto atvieglojumi
Savās atbildēs uz laikraksta Diena jautājumiem FM norāda, ka šobrīd tiek izstrādātas valsts nodokļu politikas pamatnostādnes un UIN nulles procentu likmes noteikšana reinvestētajai peļņai ir stratēģiskas izšķiršanās jautājums. Par to, vai Latvijai konkurētspējas veicināšanai†pareizais modelis ir saglabāt līdzšinējo UIN modeli, vai arī UIN modeli mainīt uz Igaunijas modeli, lēmums†tiks pieņemts, izstrādājot un apspriežot minētās pamatnostādnes.
"Runājot par Igaunijas UIN modeļa pārņemšanu, vajadzētu ņemt vērā to, ka minētais modelis neparedz nekādus atvieglojumus un neparedz arī paātrinātu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu, jāņem vērā arī tas, ka nodokļa likme pie peļņas sadales varētu būt ievērojami augstāka," skaidro FM Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Kļuškina.
Pēc viņas teiktā, lai gan var piekrist, ka Igaunijas nodokļu sistēmā ir vairāki no uzņēmēju viedokļa pozitīvi vērtējami aspekti, tomēr, vērtējot visu kopumu (nodokļa bāzi, nodokļa likmi un atvieglojumus), var secināt, ka arī Latvijas UIN sistēmā ir vairāki uzņēmējiem ļoti pievilcīgi elementi, kādu nav Igaunijā. Starp tādiem Kļuškina min, piemēram, faktu, ka UIN nodokļa likme Latvijā ir 15%, bet Igaunijā sadalītajai peļņai likme ir aptuveni 25%. Tāpat FM eksperte zina teikt, ka Latvijā pastāv aptuveni 20 nodokļa atvieglojumu, bet Igaunijā tādu nav vispār, Latvijā UIN mērķiem izmanto tā dēvēto paātrināto nolietojuma norakstīšanas metodi, savukārt Igaunijā ar pamatlīdzekļu nolietojumu saistītu atvieglojumu nav.
Tāpat FM pārstāve norāda, ka Latvijā uzņēmējiem ir pieejami būtiski nodokļu atvieglojumi jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu izmaksu atzīšanā (norakstot nolietojumu par lielāku vērtību, nekā reāli veiktas investīcijas), piemērojot koeficientu 1,5. Piemēram, ja pamatlīdzekļa iegādes vērtība bijusi 10 000 eiro, tad, tā sakot, nodokļa vajadzībām summa, no kuras tiek rēķināts nolietojums, tiek palielināta līdz 15 000 eiro, radot apliekamā ienākuma papildu samazinājumu. Ar to esot dots stimuls iegādāties vai izveidot tieši jaunas modernas tehnoloģiskās iekārtas, kas nākotnē ilgtermiņā radītu darba vietas un kuras radītu potenciālu eksporta pieaugumam.