Krāpniecības scenāriji attīstās viļņveidīgi – dažos periodos dominē telefonkrāpniecība, citos brīžos pieaug viltus e-pastu saņēmēju skaits, bet starpsezonu izpārdošanu, Melnās piektdienas un citu atlaižu piedāvājumu laikā palielinās krāpniecisku mājaslapu skaits. Pircējs redz vilinošu piedāvājumu, ievada kartes datus, veic pirkumu – un seko klusums. Tajā brīdī krāpnieks jau mēģina iepirkties ar šiem datiem citur, un mājaslapas tiek izdzēstas jau nākamajā dienā.
Īpaši uz jauniešu auditoriju ir vērsta krāpniecība, kas balstīta uz komisijas maksājumu principu, radot ilūziju par ātru peļņu. Vēl cita krāpniecības shēma ir viltus investīciju piedāvājumi. Cilvēki bez iepriekšējas investīciju pieredzes nereti uzķeras uz vilinošiem solījumiem, riskējot zaudēt izveidotos uzkrājumus.
No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāti arī uzņēmumi. Viens no izplatītākajiem krāpniecības veidiem ir viltus rēķini, kas vizuāli atgādina reālo sadarbības partneru rēķinus. Ja apmaksa tiek veikta bez papildu pārbaudes, līdzekļi var tikt neatgriezeniski zaudēti, tādēļ, lai mazinātu šo risku, ieteicams izmantot divu parakstītāju principu rēķinu apmaksai, īpaši gadījumos, kad tiek apmaksātas lielākas naudas summas.
Digitālajai pasaulei nav jākļūst par baiļu zonu, gluži pretēji, tehnoloģijas ir spēcīgas sabiedrotās cīņā pret krāpšanu – no reāllaika paziņojumiem par darījumiem un biometriskās identifikācijas līdz mākslīgā intelekta rīku izmantošanai, kas ļauj pasargāt sevi tā, kā vēl pirms desmit gadiem tas nebija iespējams.
Tomēr pat visattīstītākās tehnoloģijas nevar aizstāt modru cilvēku. Vienmēr ir būtiski paturēt prātā, ka ar maksājumiem saistītos lēmumus nevajag pieņemt steigā, jo steidzināšana ir viena no visbiežāk izmantotajām krāpnieku taktikām. Ja tomēr esat kļuvis par krāpnieku upuri, ieteicams nekavējoties nomainīt paroli, sazināties ar savu banku, nobloķēt karti un kontu, kā arī saglabāt visus iespējamos pierādījumus – e-pastus, saraksti un maksājumu detaļas.
Krāpniecība nekur nepazudīs, gluži pretēji, tā turpinās attīstīties. Tas, ko varam darīt mēs – ir būt modriem, izmantot kritisko domāšanu, kā arī mācīties no savām un citu kļūdām.