"Galvenā problēma – nav naudas ceļu uzturēšanai. Pašvaldības vidēji var atvēlēt tikai 860 eiro uz vienu ceļa kilometru, kas ir gaužām nepietiekami. Turklāt, ja tikpat aktuāls ir pašvaldību ielu asfalta seguma remonts un šie pieticīgie līdzekļi tiek atvēlēti šim mērķim, grants ceļu uzturēšanai finansējuma vienkārši vairs nav vispār," pauž Salmiņš.
Viņš piekrīt, ka patlaban daudzi reģionos esošie grants seguma autoceļi ir ļoti sliktā stāvoklī un grūti izbraucami, kam iemesls ir arī šā gada maigā ziema, kad ceļu segums kļūst mīksts. "Tad arī uz šiem ceļiem veidojas "āža mugura". Taču patlaban tur vispār neko nevar darīt – šādos apstākļos grants ceļus nevar greiderēt," viņš akcentē. Vienlaikus, pēc Salmiņa teiktā, tik slikts grants ceļu stāvoklis šādos apstākļos ir sekas tam, ka daudzu gadu garumā autoceļu uzturēšanai un kopšanai, neskatoties uz reālo nepieciešamību, ir atvēlēta ļoti neliela naudas summa. Viņš arī uzskata, ka sliktais ceļu stāvoklis ir viens no faktoriem, kāpēc cilvēki no nomaļākām vietām pārvietojas uz centriem vai pat uz Rīgu, – ja cilvēkam nav iespējams normāli nokļūt uz darbu vai citu galamērķi, nākas izdarīt izvēli, kas vairumā gadījumu ir par sliktu palikšanai reģionos. Pēc LPS pārstāvja domām, ir arī ļoti nepareiza valsts politika, lemjot par mērķdotāciju apjomu pašvaldībām ceļu uzturēšanai, jo finansējuma summa netiek rēķināta, ņemot vērā reālo situāciju un vajadzības, bet gan balstoties uz pavisam citiem kritērijiem. Līdzīgā kritiskā stāvoklī ir arī valsts pārziņā esošie reģionālie grants ceļi, kuru uzturēšanai atvēlēto līdzekļu apjoms arī ir tālu no reālās nepieciešamības.
Pēc Salmiņa domām, valdības un Saeimas līmenī aizvien pieklibo svarīgu lēmumu pieņemšana jebkurā nozarē, raugoties kopējā valsts attīstības kontekstā, proti, pieņemot lēmumu par būtiskām reformām vienā nozarē, neviens neiedziļinās niansēs, kā šīs reformas realizēšanu ietekmēs politika citā nozarē. Piemēram, tika nolemts īstenot skolu reformu, slēdzot daļu skolu, kas sevišķi skāra reģionus. Loģiski, ka pašvaldībām nākas risināt jautājumu par bērnu nogādāšanu skolās, taču neviens nav painteresējies, vai ļoti sliktā stāvoklī esošie reģionālie grants ceļi ļauj droši bērnus nogādāt no viņu dzīvesvietas līdz skolai un atpakaļ, akcentē Salmiņš. "Vai kāds ir parēķinājis, cik reāli izmaksā šīs reformas sekas pašvaldībām, ja skolēniem ceļā uz skolu un atpakaļ jāpavada teju divas stundas. Turklāt, zinot, kāds ir reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis, kā dēļ mēs faktiski riskējam ar bērnu dzīvību!" skarbs ir Salmiņš.
LPS pārstāvis arī kritizē valdības politiku – ik gadu iesniedzot Saeimā nākamā gada valsts budžetu, pastāvīgi lielu daļu ar likumu noteiktā autoceļiem paredzētā finansējuma novirzot citiem mērķiem, norādot, ka, piemēram, nākamajā gadā no degvielas akcīzes nodokļa un transportlīdzekļu nodevām iekasēt paredzētajiem 600 miljoniem eiro autoceļiem paredzēts atvēlēt nevis 80%, kā noteikts tiesību aktos, bet gan tikai aptuveni 200 miljonus eiro – tātad trešo daļu. "Bet tad rodas jautājums, kādēļ cilvēkam reģionā ir jāmaksā šie nodokļi, ja reāli viņš nesaņem likumā noteikto pakalpojumu? Citās valstīs ekonomiku silda, arī ieguldot finansējumu autoceļu uzturēšanā un remontos, kas automātiski veicina arī citu nozaru attīstību reģionos. Latvijā par to netiek domāts," akcentē Salmiņš.