Neskaidrā skolēnu tikumības problēma

Obligāto literatūru grozījumi neskaršot, jautājums ir par dažādu organizāciju, piemēram, Papardes zieda, piesaisti seksuālās audzināšanas procesā. Grozījumu autore Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) norāda, ka iepriekšējās divās nedēļās pret šiem grozījumiem izvērsta nomelnošanas kampaņa. Sarunā ar Dienu viņa norāda, ka ar tiem paredzēts "pasargāt izglītības iestādes no dažādu entuziastu un NVO iejaukšanās mācību procesā ar savām idejām. Skolā ir paredzēta programma atbilstoši vecumam, kurā bērns iegūst nepieciešamo informāciju par ķermeni. Nav saprotams, kāpēc būt jānotiek vēl šādām prezentācijām".Stepaņenko uzskata, ka skola nav īstā vieta, kur tik brīvā formā un veidā bērniem stāstīt par šādām lietām. Arī internetā ir atrodams_ Papardes zieda _buklets, kurā var iepazīties gan ar saturu, gan veidu, kā pusaudžiem tiek stāstīts par seksu. Jautāta, kas publicētajā viņai nepatika, deputāte uzsver: "Šis jau nav vienīgais buklets. Tomēr būtu jāņem vērā konteksts, kādā viss tiek pasniegts, tai skaitā arī viendzimuma attiecības. Vai 15 gados nenobriedušiem prātiem ir jālasa vienā lapaspusē par sarežģījumiem attiecībās, bet otrā lapaspusē par to, ka bērns var izvēlēties, vai viņš grib kļūt par viendzimuma attiecību pārstāvi? Tā ir diezgan nopietna iejaukšanās viņa psihē."Idejas atbalstītāju pulkam pievienojušies arī visu tradicionālo kristīgo konfesiju līderi. Ar aicinājumu balsot par grozījumiem viņi deputātiem nosūtījuši vēstuli. Tajā viņi cildina tikumisko attīstību un uzsver, ka cilvēku izglītošana ar to ir cieši saistīta. Vēstulē teikts: "Netikumisks cilvēks, apgūstot izglītību un asinot prātu, kļūst sabiedrībai vēl bīstamāks savā rafinētajā rīcībā."Tomēr ne visi mācītāji pūš vienā stabulē. Tieši pretēji. Piemēram, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs organizācijas _Papardes zieds _bukletu pat slavē. "Tas, kā viņi uzrunā jauniešus un stāsta viņiem par šīm lietām, ir ļoti jēdzīgi un sakarīgi. Es tur nekādu apdraudējumu neredzu. Ar šāda veida aizliegumiem, kas tiek iestrādāti likumā, mēs beigās varam panākt vēl lielāku postu, jo viss, kas ir iestrādāts likumā, iegūs burta spēku. Kā jau ar likumiem, bieži vien to interpretācija ir atkarīga no ierēdņiem, skolu direktoriem. Drīzāk būtu jāņem vērā veselā saprāta jautājums. Būtu jāskatās reālā situācija uz vietas skolās," viņš norāda. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 17.aprīļa, numurā!