Nevar nebalstīt

Superātrā tempā pieņemot grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtspapīrus valsts uzņēmumos, noprotama to saistība ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic vajadzību dzēst savas obligācijas. Šādā veidā tiks piešķirts pilnvarojums finanšu ministram, kam būs vajadzīgs arī Ministru kabineta un Saeimas atsevišķs lēmums katram konkrētam darījumam. "Potenciālais lēmums par to, ka valsts varētu iegādāties airBaltic obligācijas, liek domāt, ka situācija ir diezgan kritiska un nedz uzņēmumam pietiek savu līdzekļu, ne arī tas saredz iespēju piesaistīt ārējos investorus, lai nodzēstu esošās 200 miljonu eiro obligācijas, kuru beigu termiņš ir šī gada jūlijā," vērtē CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Lai atbalstītu uzņēmumu, viens risinājums būtu ieguldīt pamatkapitālā, kā valdība to jau ir vairākkārt darījusi iepriekš, taču šādi izdevumi negatīvi ietekmētu valsts budžetu. Un otrs – aizdot naudu kā aizdevumu vai iegādāties airBaltic obligācijas, ja uzņēmums nāks klajā ar jaunu obligāciju emisiju un investoru interese par tām nebūs pietiekami liela. Jāatgādina, ka februārī lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss raidījumam De facto norādīja, ka uzņēmums naudu spēs piesaistīt pats, vienlaikus atzīstot, ka valstij kā akcionāram varētu būt loma tajā. Savukārt ziņojums par to, kā airBaltic veicas ar obligāciju refinansēšanu, ir konfidenciāls.

Vērtējot to no nodokļu maksātāju puses un saprotot, ka valdībai jebkurā gadījumā ir jāsniedz atbalsts uzņēmuma darbības saglabāšanai, K. Purgailis viennozīmīgi labāk redz obligāciju iegādi, nevis ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Obligācijām, tāpat kā jebkuram aizdevumam, ir noteikts termiņš, kad obligāciju nomināls un procenti ir jāatmaksā, taču ieguldītos līdzekļus pamatkapitālā varētu atgūt tikai ļoti veiksmīgas akciju emisijas gadījumā, kas šobrīd šķiet maz ticams. Vienlaikus arī šī valdības rīcība dod cerību, ka varbūt ieguldījums no valsts puses nemaz nebūs nepieciešams, jo ārējie investori, redzot konkrētu potenciālo atbalstu no valsts puses, būs pietiekami ieinteresēti iegādāties visu jauno obligāciju emisiju. Te gan jāatzīmē, ka grozījumu likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka jaunajai kārtībai nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, pēcpārbaudes izvērtējums netiks veikts.