Ziņojums, kurā EM iekļāvusi priekšlikumus komunālo pakalpojumu parādu problēmas risināšanai, patlaban esot noslēguma stadijā un vēl tiek koriģēts, ņemot vērā Latvijas Komercbanku asociācijas un Tieslietu ministrijas ieteikumus. Auders prognozēja, ka novembra laikā dokuments tiks iesniegts valdībā.
Savukārt izmaiņas normatīvajos aktos, viņaprāt, varētu būt gaidāmas nākamgad.
Pēc Audera teiktā, ilgāko laiku varētu prasīt parādnieku reģistra izveide, jo no jauna jāveido normatīvie akti. Patlaban tiekot veikta izpēte, un ātrākais termiņš, pēc viņa teiktā, ir gads. Kā atzina EM pārstāvis, lielākā problēma ir ar personu datu apstrādi.
Jau ziņots, ka EM ieskatā, lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, lai sekmētu esošo parādu piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Lai nodrošinātu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, pirmkārt, EM ieskatā būtu veicināma parāda atgūšana ārpus tiesas, tai skaitā izveidojot parādnieku reģistru.
Otrkārt, jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem. Īpaši svarīgi tas ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. EM plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligātās darbības, kā arī pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt. Tāpat plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis izveidojušos parādu.
EM paredz arī citus priekšlikumus, par kuriem tiks piedāvāts lemt valdībai.