Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāpat pieteicējai tika apmierināta prasība par ārstniecības tēriņu zaudējumu un priekšā stāvošu zaudējumu atlīdzināšanu. Precīzu summu viņš gan nevarēja norādīt, bet pērn vasarā tiesas sēdē Timofejevas advokāte Rada Matjušina tiesai iesniedza ārstu ekspertīzes atzinumus un lūdza tiesu mainīt prasības summu - atlīdzināt cietušajai 3873 latus par ārstniecības izdevumiem līdzšinējo 2533 latu vietā.
Savukārt pārējā daļā cietušās prasība tika noraidīta. Kā ziņots, Timofejeva prasīja piedzīt vienu miljonu latu morālā kaitējuma atlīdzināšanai.
Pilns spriedums lietā būs pieejams 9.maijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
"Mums ir dziļa nožēla par mūsu bijušās darbinieces veselības stāvokli, tomēr esam šokēti par pieņemto tiesas spriedumu un pēc pilnā sprieduma saņemšanas izskatīsim iespējas to pārsūdzēt," norādīja McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis, papildinot, ka uzņēmuma darbinieki ir viena no McDonald’s prioritātēm - to apliecina ik gadu ieguldītās investīcijas 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu) apmērā darbinieku apmācībās un motivācijas programmās.
Jau ziņots, ka, pēc prasītājas domām, uzņēmumam jāuzņemas atbildība par to, ka Timofejeva pēc paslīdēšanas uz mitras grīdas darba vietā kļuvusi par otrās grupas invalīdi, kā arī viņai ir noteikti 70% darba spēju zuduma.
Incidents notika 2009.gada 4.decembrī, un pēc tā Timofejevai sācis strauji pasliktināties veselības stāvoklis. Laika gaitā viņai tika izgrieztas divas ribas, un arī patlaban ir nepieciešamība pēc vēl vienas operācijas. Savukārt 2010.gadā viņai tika konstatēta īpatnēja nervu saslimšana. Matjušina norādīja, ka Timofejevas ārsts Kapickis ir pirmais, kurš šādu nervu sindromu ir konstatējis, kā arī apliecinājis, ka tas nav ārstējams. Tāpat ārsts esot apstiprinājis, ka šī nervu saslimšana cietušajai ir radusies pēc gūtās traumas darba vietā.
Premier Restaurants Latvia advokāte Sanita Laiviniece tiesas sēdē, kas notika pērn vasarā, norādīja, ka Valsts darba inspekcija (VDI) nebija konstatējusi pārkāpumus darba vietā, un visas darba vietas grīdas ir ar neslidenu pārklājumu, kas nav bīstams, tāpēc prasība ir izteikta bez pamata. Tāpat viņa atsaucās uz liecinieku teikto, apgalvojot, ka grīdas tobrīd nebija nedz slapjas, nedz slidenas.
Tāpat advokāte atsaucās uz Timofejevas slimības lapu un ekspertu atzinumiem par prasītājas veselības stāvokli pirms traumas gūšanas - jau iepriekš Timofejeva ir daudzas reizes kritusi un guvusi galvas traumas, kā arī viņai esot bijuši konstanti reiboņi un sāpes mugurpusē. Tāpēc viņas gūto traumu darba vietā vajadzētu uzskatīt par cilvēcisku negadījumu neuzmanības dēļ.
Tāpat advokāte tiesu lūdza pievērst uzmanību apsvērumam, ka prasītāja ārstniecības tēriņu zaudējumu atlīdzināšanas summā ir iekļāvusi arī izdevumus par nopirkto dūnu jaku, biksēm, džemperi, kā arī pārlieku izšķērdīgiem degvielas izdevumiem, divas reizes to uzpildot ik pēc desmit minūtēm, ko apstiprinājuši arī tiesā iesniegtie čeki. Prasītājas advokāte Matjušina gan norādīja, ka šie izdevumi saistās ar faktu, ka prasītāja nevar uzvilkt vecās drēbes.
Jau ziņots, ka cietusī sieviete bija vērsusies arī VDI, lūdzot notikušo izmeklēt. VDI veikusi pārbaudi, taču pārkāpumus nav atklājusi, jo konstatēts, ka pati Timofejeva parakstījusies darba drošības žurnālā. VDI administratīvo lietu izbeidza, taču tagad tā ir ierosināta no jauna.
Advokāte Matjušina tiesā prezentēja ekspertu atzinumus, ka Timofejevas paraksti darba drošības žurnālā bija viltoti. Pēc Timofejevas domām, šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem notikušajā nelaimē, jo viņa netika iepazīstināta ar darba drošības noteikumiem, līdz ar to tas jau ir pirmais pārkāpums no darba devēja.
Timofejeva par savu parakstu viltošanu vērsās Valsts policijā, kas bija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 275.panta 1.daļas, kas par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu.
Kriminālprocess šajā lietā tika izbeigts, un prokuratūra atstāja šo spriedumu spēkā.
McDonald’s ir pasaulē liels ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs ar vairāk nekā 32 000 restorānu 117 valstīs. Ap 80% no McDonald’s ēstuvēm pieder franšīzēm, kas nodrošina to darbību. McDonald’s darbību Latvijā sāka 1994.gadā, atverot ēstuvi Luna Vecrīgā.
McDonald’s pārstāvniecība Latvijā ir SIA Premier Restaurants Latvia, kas pieder Maltas kompānijai Premier Capital. Premier Capital pārvalda 54 McDonald’s ēstuves Baltijas valstīs, Maltā un Grieķijā. Šogad Latvijā McDonald’s plāno atvērt trīs McDrive tipa ēstuves, tostarp pirmo uzņēmuma restorānu ārpus Rīgas, kas atradīsies Daugavpilī.