Savukārt 2021.gadā teicamā vai labā stāvoklī bija 18% BVKB apsekoto ēku, bet 66% ēku drošība bija jāuzlabo.
BVKB informē, ka 32% gadījumu ēku īpašnieki joprojām nav veikuši ēku periodisko tehnisko apsekošanu, kas ir vairāk nekā 2021.gadā, kad tā bija veikta 19% gadījumu. Otrās un trešās grupas publiskajām ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā pirms 2014.gada 1.oktobra un kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā jāveic līdz 2024.gada 31.oktobrim.
Pagājušajā gadā publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros veiktas 434 fiziskās pārbaudes. BVKB īstenoto fizisko pārbaužu skaits ir audzis, jo, pēc Rīgas pašvaldības lūguma, rudenī tika intensīvi apsekotas galvaspilsētas spēļu zāles.
Pērn 209 gadījumos veiktas atkārtotas pārbaudes BVKB norādījumu vai pieņemto administratīvo aktu izpildes kontrolei. Secināts, ka avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī ir 8% ēku. Gadu iepriekš šis rādītājs bija divas reizes lielāks - 17%, kas saistīts ar to, ka 2021.gadā birojs veica atkārtotas pārbaudes avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī esošajās būvēs, lai pārliecinātos par to tehniskā stāvokļa izmaiņām.
Pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidoto ekspluatācijas lietu skaits gandrīz trīskāršojies. BVKB to skaidro ar to, ka no šā gada marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem būs obligāti jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt.
2021.gada decembrī BVKB uzturētajā BIS bija reģistrētas 56 774 ekspluatācijas lietas, bet attiecīgajā mēnesī 2022.gadā - 150 354. BVKB atzīmē, ka straujš ekspluatācijas lietu skaita pieaugums bija gaidāms un paredzams, kā arī regulējuma prasīvbu dēļ tas turpinās palielināties arī šogad.
Tāpat BVKB norāda, ka Latvijā kopumā ir apmēram 38 600 daudzdzīvokļu māju, tostarp daudzām no tām ir vairākas būves un katrai nepieciešama sava ekspluatācijas lieta. Tomēr līdz 2022.gada beigām piekļuve bija izveidota vien apmēram 4000 māju lietu.
Apkopotie dati arī liecina, ka iesniegumu par ziņu aktualizāciju dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā skaits gada laikā pieaudzis no sešām līdz 153, bet iesniegumu par reģistrāciju skaits - no 11 līdz 79.
Pēc BVKB vēstītā, būtiski pieauguši arī citi BIS rādītāji - turpinājis palielināties sistēmas lietotāju skaits un tajā pieejamo būvniecības lietu skaits. Nedaudz samazinājies pieejamo e-pakalpojumu daudzums, kas saistīts ar procesu efektivizāciju. Ņemot vērā, ka pēdējos gados regulāri organizētas sistēmas lietotāju apmācības, 2022.gadā apmācīto lietotāju skaits sarucis, tāpat sniegts mazāk konsultāciju par sistēmas lietošanu.
Lai arī 2022.gada decembrī noslēdzās BIS attīstības projekta otrā kārta, kas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tika īstenota trīs gadus, sistēmas attīstīšana ar to neapstājas, un līdz nākamā gada decembrim projekta pagarinājuma ietvaros tiks īstenotas papildu aktivitātes, norāda BVKB.
Biroja pārstāvji arī informē, ka 2021.gada beigās un 2022.gada sākumā stājās spēkā grozījumi speciālajos būvnoteikumos, ar kuriem tika likvidēti vai apvienoti vairāki ieceres veidi - likvidētas apliecinājuma kartes ēkām un inženierbūvēm, bet vairāki paskaidrojumu rakstu veidi apvienoti. Tādējādi būtiski vairāk reģistrēti atsevišķi būvniecības e-pakalpojumi, piemēram, paziņojums par būvniecību.
Pagājušajā gadā BVKB nodrošināja būvdarbu kontroli 317 objektos. Pēc BVKB minētā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams kritums, kam viens no skaidrojumiem ir Būvniecības likumā noteikto BVKB būvdarbu kontrolei piekritīgo objektu atlases kritēriju maiņa. Gada laikā BVKB sāka būvdarbu uzraudzību 259 jaunos objektos, bet 196 objekti pieņemti ekspluatācijā.
"Konsultē vispirms" sapulču laikā sniegti ieteikumi 745 būvniecības procesa dalībniekiem un būvdarbu kontroles procesā sagatavoti 738 atzinumi par būvju pārbaudi. Vienlaikus 199 jeb 30% gadījumu ir konstatēti pārkāpumi, tostarp galvenokārt par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.
Vēl 49 objektos atbilstoši BVKB izstrādātiem kritērijiem vērtēta būvdarbu veicēju kvalitātes kontroles sistēma (KKS) un secināts, ka tā ir izstrādāta atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem, turklāt liela daļa būvdarbu veicēju sistēmas izstrādē ir izmantojuši BVKB izstrādātās vadlīnijas. Gadījumos, kad būvniecības dalībnieki ieviesuši KKS, pārbaužu laikā konstatēto neatbilstību skaits ir mazāks, norāda BVKB.
Lai veicinātu vienveidīgu pieeju tehniskajai apsekošanai, pērn BVKB speciālisti iesaistījušies Ekonomikas ministrijas organizētā darba grupā tehniskās apsekošanas vadlīniju izstrādei. Noslēdzies darbs pie ēku ekspluatācijas lietu riska līmeņa noteikšanas algoritma izstrādes, tādējādi BVKB sācis sistemātisku publisko ēku pārbaudi, kas balstīta uz risku analīzi.
Pildot būvvaldes funkciju, BVKB būvvaldes komisija strādājusi ar 150 būvniecības lietām saistībā ar militāro objektu būvniecību, 14 būvniecības lietām saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi un divām būvniecības lietām saistībā ar elektropārvades līniju būvniecību, kurām noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Pieņemti 298 lēmumi, no tiem 259 lēmumi skar Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību.
BVKB līdz 2022.gada beigām sertificējis 194 būvekspertus. Izsniegto sertifikātu skaits ir lielāks par sertificēto speciālistu skaitu, jo atsevišķiem speciālistiem ir vairāki sertifikāti dažādās sfērās. 2022.gadā BVKB izskatījis sūdzības par deviņu būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, un vienā no šiem gadījumiem izteikts brīdinājums būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā.
Tāpat saņemtas septiņas sūdzības par būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kas pārsūtītas citām sertificēšanas institūcijām atbilstoši piekritībai. Veikta 52 sertificēto būvekspertu aptauja ar mērķi novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Pagājušā gada laikā BVKB uzturētajā vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites datu bāzē (VEDLUDB) reģistrēta informācija par 214 galvenajiem būvdarbu veicējiem, 1384 apakšuzņēmēju līgumiem, 488 būvlaukumiem un 96 234 būvlaukumos nodarbinātajiem. Būtiski nemainoties galveno būvdarbu veicēju un būvlaukumu skaitam, gada laikā dubultojies reģistrēto būvlaukumos nodarbināto skaits - pērn tas bija 43 169. BVKB ieskatā, tas norāda uz VEDLUDB pozitīvo lomu nelegālās nodarbinātības un ēnu ekonomikas mazināšanā.