Saskaņā ar 25.septembrī publicētajiem Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimušās personas, kuras nav iekļautas atveseļojušos personu skaitā, ir 307. No tām pirms vairāk nekā trīs nedēļām Covid-19 konstatēts 98 cilvēkiem, kuru skaitā ietilpst arī pirms vairāk nekā četrām nedēļām saslimušie 57 cilvēki.
SPKC noteiktā pieeja nosaka - ja pēc Covid-19 simptomu pazušanas ir pagājušas vismaz trīs dienas, tad 21.dienā no Covid-19 saslimšanas sākuma ārstējošais ārsts pēc pacienta iztaujāšanas var atļaut atsākt pildīt darba pienākumus. Bezsimptomu infekcijas gadījumā ārsts var atļaut Covid-19 pacientam atgriezties darbā 14.dienā no saslimšanas sākuma.
Ņemot vērā šo pieeju, iespējams, vismaz daži desmiti no tiem, kuri saslimuši pirms vairāk nekā trīs vai četrām nedēļām, varētu jau būt izveseļojušies. Taču šīs informācija publicēšana varētu būt ieilgusi dažādu faktoru dēļ.
SPKC jau iepriekš skaidroja, ka pirms pacienta atveseļošanās iekļaušanas oficiālajos datos ir jārisina tehniski jautājumi, kas tostarp iekļauj attiecīgās dokumentācijas kārtošanu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka pacienta atveseļošanās oficiālajos datos uzrādās ar nelielu laika nobīdi.
Kā informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, centrs nenovēro ikdienā saslimušo cilvēku veselības stāvokli, jo tas ir ārstējošo ārstu pienākums. Tāpēc SPKC nav operatīvās informācijas par katru izveseļošanās gadījumu. Tomēr, saņemot attiecīgo informāciju no ģimenes ārstiem, SPKC apkopo un publicē attiecīgu statistiku, skaidro centrā. Saskaņā ar 25.septembrī publicētajiem datiem inficēšanās ar Covid-19 līdz šim tikusi laboratoriski apstiprināta 1625 personām, no kurām 1282 ir izveseļojušās, bet 36 mirušas.
SPKC pārstāve norādīja, ka par slimības simptomiem un ārstēšanu sīkāk iespējams jautāt infektologiem un ģimenes ārstiem. Atsaucoties uz centra speciālistu pausto, Arāja vērsa uzmanību - ir jāņem vērā, ka Covid-19 slimība ir jauna un vēl nav detalizēti izpētīta. Katram indivīdam tā norit atšķirīgi no bezsimptomu formas līdz smagai klīniskajai norisei, kad ir nepieciešama stacionēšana un dažreiz arī intensīvā terapija. Dažiem pacientiem tiek novērotas atlieku parādības pēc akūtu simptomu izzušanas un ārsts var nelemt par atļauju atgriezties darbā, uzsver SPKC eksperti.
Centrā skaidro, ka Covid-19 ambulatoro pacientu veselības stāvokli novēro ģimenes ārsts, un izolācija tiek pārtraukta tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. Lēmuma pieņemšanā ārstējošais ārsts vadās pēc algoritma par Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu, ņemot vērā infekcijas klīnisko gaitu - ar simptomiem vai bez, klīniskās izveseļošanās faktu un dienu skaitu no saslimšanas datuma pacientiem ar simptomiem vai no vīrusa klātbūtnes konstatēšanas datuma pacientiem bez simptomiem, kā arī pacienta piederību riska profesijai.
Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu vai nu par Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanu, izsniedzot vai nosūtot elektroniski pacientam attiecīgu veidlapu, vai arī lemj par atļauju darba pienākumu pildīšanas atsākšanai nodarbinātajiem darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, noslēdzot darba nespējas lapu. Noslēgta darbnespējas lapa ir apliecinājums darba devējam, ka persona var atsākt pildīt darba pienākumus.
Ārstniecības persona nosūta SPKC informāciju par infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu. Saņemot šo informāciju, centrs noņem konkrēto infekcijas slimības gadījumu no aktīvas uzraudzības. SPKC galvenais darbības mērķis ir novērst infekcijas izplatīšanos, tādēļ SPKC epidemiologi operatīvi strādā ar katru reģistrētu Covid-19 gadījumu, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, nosakot kontaktpersonas un organizējot pretepidēmijas pasākumus, akcentē centrā.