Pēc ilgām debatēm valdība trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz 2026. gada ziemas periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus. Likumprojekts tiks tālāk virzīts uz Saeimu, bet, kādā redakcijā tas tiks pieņemts, pašlaik grūti spriest, jo zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) mēģināja panākt jautājuma izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu, lai skatītu to valdības sēdē nākamotrdien. Kā vienu no argumentiem ministrs minēja tieši to, ka pašreizējā redakcija neesot apspriesta ar Saeimas deputātiem, tādēļ viņu balsojums varētu būt atšķirīgs. Pārējo koalīcijas partiju ministri tomēr uzstāja, ka grozījumu izskatīšanu atlikt nevar, jo jau tagad tiek uzdoti daudzi jautājumi, kad beidzot būs skaidrība par atbalstu iedzīvotājiem. Iebildumi pret konkrētā likumprojekta variantu ir pienākuši no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK).
Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka attiecīgajā periodā plānots noteikt izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķina formulā. Atsevišķi dzīvojošam pensijas vecuma cilvēkam un cilvēkam ar invaliditāti koeficients tiek paaugstināts no 2,1 uz 2,5. Mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2. Mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti un bērni, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2. Pārējām mājsaimniecībām, t. sk. ģimenēm ar bērniem, koeficients tiek paaugstināts no 1,3 uz 1,7. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri jau saņem mājokļa pabalstu, saņems lielāku atbalstu paaugstināto izdevumu segšanai, kā arī mājokļa pabalsta saņēmēju loks paplašināsies par aptuveni 7,5 tūkstošiem cilvēku un vidējais pabalsta apmērs pieaugs par 46,15 eiro uz cilvēku mēnesī.
Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli – 300 eiro mēnesī, ar esošo koeficientu iepriekšējo pabalstu apmērs būtu 192 eiro, bet ar tagad esošajiem koeficientiem viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī. Turklāt šīs izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim ar esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Tā kā Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības kā Latvijas iedzīvotājiem, koeficientu palielināšana attieksies arī uz šo iedzīvotāju grupu.
LM arī sola, ka mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķins tiks veikts automātiski, savukārt pārējām mājsaimniecībām jārīkojas pašām – tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta iespējamo piešķiršanu.
Taču galvenais diskusiju objekts, ko uzsver gan LPS, gan Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA), ir daudzu pašvaldību grūtības samaksāt visus pabalstus, kuru apjoms un saņēmēju loks pieaugs. Vietvaras gribētu lielāku valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksā, kamēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) runāja par aizdevumu pieejamību valsts kasē, kas nav gluži tas pats. Pašvaldības arī vēlas, lai valsts apmaksātu piemaksas darbiniekiem, kas būs vajadzīgas pabalstu aprēķināšanai, bet 100% valsts finansējumu šīm piemaksām valdība noteikti nesola. Tāpat pašvaldības aicina atbalsta plānošanai un nodrošināšanai izvērtēt iespēju izmantot Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu (EIKIS), kas izveidota atbalsta administrēšanai energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Tomēr valdības sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka pašlaik šo sistēmu nevar pielāgot atbalsta plānošanai, turklāt tajā nevarētu ietvert tās mājsaimniecības, kas izmanto cieto kurināmo, piemēram, granulas. Tikmēr LDDK pauž, ka Latvijā ir bijušas arī aukstākas ziemas, turklāt laikā, kad iedzīvotāju ienākumu attiecība pret siltumenerģijas tarifiem bija ievērojami nelabvēlīgāka nekā šogad, un tādēļ iesaka kā pamata instrumentu izmantot rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanu, neaprēķinot soda procentus. Plānots, ka Saeima šo likumprojektu skatīs kā steidzamu divos lasījumos, tomēr ne vienā dienā.