Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

No Latvijas pērn emigrējuši vairāk nekā 22 tūkstoši iedzīvotāju

Pagājušajā gadā no Latvijas izbrauca 22 561 iedzīvotāju, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Savukārt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8 299 cilvēki, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā. Tādejādi starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkstoši jeb 0,6%. 

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā. 

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31,0%. 

2013. gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi – 84,9%, Latvijas nepilsoņi – 7,8%), savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% – Latvijas nepilsoņi.

Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10,8 tūkstošus jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7,1 tūkstošus jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem 3,1 tūkstoti jeb 37,1% bija latvieši un 2,5 tūkstoti jeb 29,8% – krievi. 2014. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits – par 0,9%.

Lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18,7 tūkstoši jeb 82,8% – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), savukārt 2012. gadā šis rādītājs bija 81,3%. CSP norāda - satraucoši ir tas, ka gandrīz 23,0% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkstoši bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās (2012. gadā aizbrauca 4,2 tūkstoši jauniešu 15–24 gadu vecumā). 

No kopējā imigrantu skaita 6,4 tūkstoši jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā (15 līdz 61 gads), no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši (15–24 gadi).

Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15–24 gadus vecu emigrantu bija pat piecas reizes vairāk (2012. gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).

Migrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 16,6% starptautisko imigrantu, bet uz ārvalstīm emigrēja 15,2% šī reģiona iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 3,7 un 2,6 tūkstošiem. Savukārt, vērtējot pēc iedzīvotāju īpatsvara attiecīgā reģiona iedzīvotāju kopskaitā 2013. gada sākumā, visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājās Kurzemes un Latgales reģionā – attiecīgi par 1,0% un 0,9%.

2013. gadā iekšējās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Rīgā pieauga par 1 725 cilvēkiem. Arī dažos Pierīgas novados 2013. gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo – Ikšķiles (+165 cilvēki), Mārupes (+110), Ādažu (+89), Babītes (+75) un Carnikavas (+3) novadā, kā arī Kurzemes reģiona Mērsraga novadā (+5).

Atbilstoši ES Statistikas biroja (Eurostat) apkopotajai un publicētajai provizoriskajai informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas valstīs 2013. gadā augstākais pozitīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Luksemburgā (+19,0), Maltā (+7,6), Zviedrijā (+6,8) un Austrijā (+6,5). Savukārt augstākais negatīvais migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju novērots Kiprā (–13,9), Latvijā (–7,1), Lietuvā (–5,7), Īrijā (–5,6), Spānijā (–4,7) un Grieķijā (–4,7).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas