Ainis tikko bija ieradies no komandējuma Rumānijā. Pulkstenis rādīja pāri pusnaktij. Vīrietis bija uzaicināts uz dzimšanas dienas svinībām un taisnā ceļā devās uz 6. tramvaja pieturu Dzirnavu ielā, lai tonakt pēdējais kursējošais tramvajs viņu aizvestu pie draugiem. "Stāvu pieturā un pēkšņi uz betona ietves ieraugu Latvijas karogu. No sākuma man likās, ka varbūt tas ir apliets ar aukstu ūdeni, jo izskatījās piesalis, varēja redzēt baltus pleķus. Ieskatījos kārtīgāk, redzēju, ka viss karogs ir nopēdots, sapratu, ka ir notikusi karoga zaimošana," atceras Ainis.
Viņš apzinājās, ka policija tik ātri neatbrauks, jo noziegums nav vērsts pret personu un neapdraud neviena dzīvību. "Karogu nofotografēju un tad centos to atplēst. Karogs bija pielīmēts ar līmi, kas vēl bija slapja. Salocīju to un paņēmu līdzi. Kad ierados pasākumā, uzreiz zvanīju policijai, jo paša telefons jau gandrīz bija izlādējies. Policija sacīja, lai dodos pie viņiem, bet tajā brīdī es tam nebiju gatavs. Norādīju vietu, aicināju viņus braukt un to apsekot. Policija atbrauca arī pie manis, turpat tās automašīnā sniedzu liecības. Vēlāk par notikušo ziņoju arī DP, lai process virzītos ātrāk."
Pēc kāda laika Ainim no privāta numura zvanīja DP inspektore Liene Grīnfelde un lūdza viņu ierasties birojā 10. decembra rītā. Viņam atkal vajadzēja sniegt liecības par apstākļiem. "Inspektori vairāk interesēja, kur es biju dienas laikā, pie kā devos, kas ir mani draugi. Viņai nemaz nelikās svarīgi, kas tajā brīdī bija apkārt, vai neredzēju ko aizdomīgu. Radās sajūta, ka īsto noziedznieku viņi jau ir atraduši un tas esmu es - cilvēks, kurš pats ir paziņojis par zaimošanu. Parakstīju protokolu, tajā man bija noteikts liecinieka statuss. Pēc pāris dienām devos prom no Rīgas un apskatīju savu pastkastīti. Tur bija pavēste, kas uzrakstīta 9. decembrī, tajā teikts, ka esmu persona, pret kuru sākts kriminālprocess, bet reāli 10. datumā es sniedzu liecību liecinieka statusā," stāsta Ainis un neslēpj, ka, izlasot vēstuli, bijis šokēts. Autore bija tā pati inspektore, ar kuru viņš jau ticies.
Uz jautājumu, kā varēja rasties šāds pārpratums un kas šo pavēsti vispār sastādījis, no DP sekoja pretjautājums - vai tad tas ir tik svarīgi? "Jā, man, protams, ir svarīgi, jo es gribu skaidri saprast, kādā statusā es esmu, jo vienu brīdi es esmu liecinieks, citu - persona, pret kuru sākts process. Man nepietiek ar to, ka kaut kāda persona pa telefonu pasaka, ka man nav jāierodas policijā. Tikpat labi viņa var pateikt, ka šāda telefonsaruna nemaz nav notikusi," neizpratni par notikušo pauž Ainis.
Visu žurnālistes Aļonas Zanderes rakstu No liecinieka par aizdomās turamo lasiet pirmdienas, 22.decembra, laikrakstā Diena!