Šā gada 21. aprīlī Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai nodeva nodokļu reformas pamatnostādnes, kuru galvenais mērķis ir samazināt nodokļu slogu darbaspēka ienākumiem un motivēt uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, pārtraucot manipulēt ar peļņas deklarēšanu.
Reformas ietvaros cita starpā paredzēta arī minimālās algas palielināšana, taču FM piedāvājumiem, kā zināms, ir arī principiāli kritiķi. Neskaitot partijas Vienotība iebildumus, bažas par FM plāniem nu ir paudusi arī Eiropas Komisija (EK). Tiesa gan, atsevišķi EK Latvijas pārstāvniecības izteikumi par nodokļu reformu vietējiem ekspertiem likuši neizpratnē saraukt pieri.
Atbalstīs darbaspēku, motivēs uzņēmējus
Tātad, konkrēti ko laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam piedāvā izdarīt FM? Reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Tāpat iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu – uz 250 eiro mēnesī. Reforma arī ietver plānus pakāpeniski – līdz 2020. gadam – paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Plānotais minimālās mēnešalgas pieaugums būtu no 380 eiro uz 430 eiro (bruto).
Papildus jau minētajam iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot 0% likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai. FM arguments ir tāds, ka šādi tiks veicināta uzņēmumu attīstība un investīciju piesaiste. Izmaiņas motivēs uzņēmumus neslēpt reālo peļņu, savukārt bankām būtu radīta iespēja vairāk kreditēt uzņēmumus. Tiek akcentēts, ka šādi raitāk notiks arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, kas, kā zināms, Latvijas tautsaimniecībai ir visai būtisks faktors. Īsumā – FM pauž pārliecību, ka IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu.
Paralēli citiem plāniem reforma arī paredz atvieglot dzīvi mikrouzņēmumiem. Tāpat reforma arī plāno paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes un pakāpeniski celt akcīzes nodokli.
Eiropas Komisijas bažas
Runājot par ES izpildvaru viedokli attiecībā uz FM piedāvātajām izmaiņām nodokļu jomā, jāpiebilst, ka šī gada 22. maijā uz Latvijas ekonomistu un finanšu nozares pārstāvju galdiem nonāca Latvijas fiskālā plāna EK novērtējums un ieteikumi. Septiņos punktos un trīs rekomendācijās pieminēta sociālās nevienlīdzības problēma, kā arī atgādināts par veselības nozares un pabalstu sistēmas trūkumiem, pie kā jāstrādā. Cita starpā norādīts, ka, neieviešot izmaiņas nodokļu politikā, pastāv risks novirzīties no ES Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, kuras Latvija apņēmusies ievērot.
Tā sakot, uz papīra no EK puses iecerētā nodokļu reforma tātad netiek bremzēta. Taču EK Latvijas pārstāvniecības paustie viedokļi samulsinājuši atsevišķus vietējos ekonomikas ekspertus. Tā, piemēram, EK pārstāvniecības Latvijā padomnieks ekonomikas jautājumos Mārtiņš Zemītis izteicies, ka reforma "potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu". Tā esot papildu stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondu nauda. "Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai," komentē M. Zemītis.
Vēl skaļāks ir EK pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas viedoklis. Intervijā Latvijas Radio I. Šteinbuka norādīja uz risku, ka piedāvātā reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji – palielinās to. Papildus tam EK pārstāvniecība arī pauž bažas, ka, īstenojot šādu reformu, 2018. gadā pieaugs budžeta deficīts, būtiski novirzoties no ES prasībām (2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pieļaujamo 1,7% vietā). Lai to labotu, par pārsteigumu daudziem, izskanējis piedāvājums ievērojami celt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas Latvijā jau šobrīd ir gana nepopulārs.
Rezultātā izskanējuši secinājumi, ka patlaban komisija piedāvā kopumā pretrunīgu un, šķiet, Latvijas situācijai neatbilstošu vērtējumu par valsts budžetu un nodokļu reformas ietekmi uz to. Starp citu, virspusēji papētot analoģisku EK dokumentu, kurš iesniegts kaimiņvalstij Igaunijai, iezīmējas līdzīga aina. Igauņi dabūjuši tikai divas rekomendācijas, taču viena no tām – aicinājums rīkoties, lai valstī veicinātu inovāciju rašanos.
Latvijas Banka piekrīt FM
Dzirdot bažas par ekonomikas sildīšanas sekām, vietā būtu tiešs jautājums: vai tuvojas nākamie treknie gadi? Latvijas Bankas (LB) Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, iepazīstoties ar EK vērtējumu un pārstāvniecības nostāju pret nodokļu reformu, norāda, ka viņa viedoklis ir tuvāk FM viedoklim. "Runas par ekonomikas uzkaršanu ir stipri pārspīlētas. Jā, atskatoties uz pēdējiem gadiem, var pamanīt, ka atkopjas investīcijas un eksports, taču to nekādi nevar nosaukt par ekonomikas pārkaršanu. Esam tālu no 2007. gada situācijas," pauž Rutkaste.
Runājot par EK bažām attiecībā uz budžeta deficīta pieaugumu, LB eksperts norāda, ka šis ir nopietns signāls, taču nebūt nenozīmē to, ka plāni jāatmet: "Skaidrs, ka, veicot reformu, budžeta deficīts tuvākajos gados pieaugs, taču mūsu ekonomikai nedraud pārkaršana, līdz ar to neuzskatu, ka strukturālais budžeta deficīts pieaugs tik ievērojami. Daļa no nodokļu reformā paredzētajām darbībām to būtiski nemaz neietekmētu, savukārt atlikušās lietas var izlemt realizēt pakāpeniski, mazinot slogu uz budžetu."
Vērtē kā sabalansētu
Rutkaste arī nepiekrīt apgalvojumiem, ka plānotajā reformā paredzētās izmaiņas nemazinās nevienlīdzību. LB pārstāvis gan uzsver, ka, viņaprāt, nevienlīdzības problēma jārisina, primāri sakārtojot pabalstu sistēmu, nevis reformējot nodokļu lietas. "Turpinot darbu pie reformas, EK viedoklis būs jāņem vērā, taču publicētais dokuments nav diagnoze, kuras dēļ jāatceļ ieplānotais. Lai arī tajā (reformu plānā – red.) iekļautas dažas lietas, kas varētu būt pārāk ambiciozas, piemēram, straujā minimālās algas celšana, uzskatu, ka pamatā reforma ir pietiekami sabalansēta. Šīs ieceres nav atkāpšanās no budžeta disciplīnas – tās ir nepieciešamas izmaiņas. Būtu jāsēžas pie sarunu galda ar EK un jāpierāda sava pozīcija," pauž Rutkaste.
Dīvains ierosinājums
Runājot par nodokļu reformas izmaksu iespējamo slogu uz budžetu, neizpratni radījusi arī EK pārstāvniecības piedāvātā ideja iegūt līdzekļus, būtiski paaugstinot NĪN. «Kompensēt reformas izmaksas, ceļot NĪN – Latvijas gadījumā šāds ierosinājums ir dīvains. Saistībā ar šo derētu nopietna saruna,» uzsver domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, piebilstot, ka šo nodokli nelabprāt maksā arī citās valstīs.
Eksperts norāda, ka neredz pamatu šaubām par nodokļu reformas spēju mazināt nevienlīdzību: "Ir absolūti skaidrs, ka šīs reformas ietvaros paredzēti soļi, kas mazinās ienākumu nevienlīdzību. Kā piemēru var minēt kaut vai neapliekamā minimuma celšanu. Skaidrs, ka EK ir viedoklis par valsts fiskālo stabilitāti, taču valdības prioritāšu, tajā skaitā ienākumu nevienlīdzības jautājuma, komentēšana īsti nav komisijas kompetence." Vjačeslavs Dombrovskis pauž, ka viņš kopumā atbalsta nodokļu reformas pamatnostādnes. Viņaprāt, ir reformā aspekti, par kuriem valdībā vēl noteikti tiks diskutēts, un atsevišķas lietas būtu labojamas, taču tas esot "otrā lasījuma jautājums".
FM stratēģija kā investīcija
EK bažas saistībā ar valsts ekonomikas uzsilšanu pārsteigušas arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Viņaprāt, nekas neliecinot par to, ka reforma sevī ietvertu riskus pārforsēt ar ekonomikas stimulāciju. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam paredz vidējo ikgadējo IKP izaugsmi vismaz 5%. Šobrīd esam patālu no šādiem rezultātiem, turklāt mums vēl jānoķer arī temps, kādā ES valstīs pieaug labklājība. Līdz ar to bažas par ekonomikas sildīšanu pārsteidz," pauž Endziņš.
Runājot par EK prognozēto nodokļu reformas ietekmi uz budžeta deficītu, viņš norāda, ka FM stratēģija, konkrēti iecere noteikt 0% UIN likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai, jāuztver kā investīcija. "Īstermiņā, protams, ir bedre, taču ilgtermiņā šī reforma dotu milzīgu grūdienu tautsaimniecībai. Arī uzņēmēji redz, ka valdība virzās pareizajā virzienā," uzskata Endziņš.
Jādomā ar savu galvu
EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas pārmetumus, ka reforma ne vien nespēs mazināt ienākumu nevienlīdzību, bet varētu to pat veicināt, Endziņš apstrīd: "Aprēķini liecina, ka tas tā nebūt nav. Reforma paredz neapliekamā minimuma celšanu un minimālās algas palielināšanu – tā ir būtiska starpība. Jā, tik straujš minimālās algas kāpums varētu būt problemātisks daļai uzņēmumu, taču šo konkrēto soli var pielāgot, darīt to lēzenāk. Katrā ziņā nepiekrītu Šteinbukas teiktajam."
Endziņš piebilst, ka, strādājot pie nodokļu jomas reformēšanas, būtu jādomā pašiem ar savu galvu. Komentējot EK novērtējumu par nodokļu reformu un attiecīgās rekomendācijas, viņš atzīst, ka atsevišķi apgalvojumi rada jautājumus par to, cik tad īsti informēta par reālo Latvijas ekonomisko situāciju ir EK.