Šos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā virzīja topošās partijas "Republika" deputāti Ēriks Pucens, Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Kaspars Ģirģens un partijas "Par cilvēcīgu Latviju" deputāte Ramona Petraviča.
Debatēs Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka šie grozījumi ir pāragri. Politiķis norādīja, ka piekrīt iesniedzējiem, ka jāpieņem zinātnē balstīti lēmumi, un vērsa uzmanību, ka pēc antivielu ainas neesot iespējams pateikt, kad cilvēks ir saslimis un kāda ir viņa aizsardzība pret Covid-19.
Pretēja situācija ir ar vakcinētiem un pārslimojušiem cilvēkiem, kad ir zināms laiks, kad notikusi vakcinēšanās un pārslimošana, norādīja VM parlamentārais sekretārs. Politiķis pauda, ka trūkst zinātnisku pierādījumu, ka informāciju par antivielām varētu pielīdzināt vakcinācijai vai pārslimošanai.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Pucens, deputāti savu priekšlikumu pamato ar to, ka līdz šim aptuveni 20% līdz 23% Latvijas iedzīvotāju varētu būt saslimuši ar Covid-19, taču oficiālā statistika apstiprinot, ka slimojuši ar šo vīrusu ir tikai 7,5% valsts iedzīvotāju. Viņi skaidro, ka daudzi vīrusu nebija konstatējuši, izslimojot asimptomātiski, vai netika pārbaudīti, lai apstiprinātu slimību.
Pucens klāstīja, ka arī šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt pakalpojumus un pašlaik nevakcinēties, jo noteiktu laiku tas nav jādara arī tiem cilvēkiem, kuri ir slimojuši ar Covid-19, un tas ir laboratoriski apstiprināts. "Pārliecināt pārslimojušos vakcinēties ir un būs ļoti grūti vai neiespējami, jo viņi uzskata, ka jau ir ieguvuši dabisko imunitāti," pauda parlamentārietis, vienlaikus piebilstot, ka daļai no šiem cilvēkiem slimošanas laikā neviens nav norādījis par obligātu pienākumu reģistrēt savu saslimšanu ar Covid-19, lai pēc tam iegūtu tiesības saņemt izslimošanas sertifikātu.
Deputāts aicināja atcerēties, ka bija periodi, kad Covid-19 testi bija par maksu un bez maksas tie bija pieejami tikai ar ārsta nosūtījumu, savukārt valdība ieteica palikt mājās, īpaši tad, ja konstatēti viegli elpceļu infekcijas simptomi.
Pēc opozīcijas deputātu domām, ir netaisnīgi un diskriminējoši piešķirt pārslimošanas sertifikātu tikai tiem, kuri pārslimojuši un to apstiprinājuši ar testu, bet tiem, kas to nav izdarījuši - nē. "Jo īpaši tāpēc, ka šie noteikumi par iespēju saņemt Covid-19 sertifikātu tajā laikā, kad šie cilvēki slimoja, vispār nebija zināmi un pieņemti," atzīmēja politiķi.
Deputātu ieskatā tautsaimniecībai un īpaši pakalpojumu nozarēm ir svarīgi, lai iespējami vairāk cilvēku būtu ar sertifikātiem, jo tā ir "biļete uz brīvu pakalpojumu saņemšanu". Vienlaikus būšot mazāka vajadzība pēc pabalstiem ietekmētajām nozarēm un mazāks nodokļu kritums valsts budžetā..
Viņuprāt, ir nesaprātīgi iet lielākās piesardzības scenāriju, saprotot, ka Covid-19 ietekme būs ilgstoša. Parlamentārieši minēja, ka epidemiologiem, Veselības ministrijai un valdībai būtu jāvērtē ne tikai zinātnisko publikāciju secinājumi, bet arī citu valstu dažādā pieredze un Latvijas sabiedrības uzvedība, un jāmeklē labākie iespējamie risinājumi, kā mazināt sabiedrības pretestību pret valdības un Saeimas noteiktajiem ierobežojumiem un prasībām Covid-19 izplatības mazināšanai.
Ņemot vērā minēto, opozīcijas pārstāvji ir aktualizējuši jautājumu par antivielu daudzumu, kas būtu slieksnis, kad sertifikātu var saņemt, kā arī par termiņu, līdz kuram pārslimošanas sertifikāts būtu derīgs. Citās valstīs antivielas jau esot kritērijs, lai saņemtu Covid-19 pārslimošanas sertifikātu un arī Latvijā par to būtu jālemj, konsultējoties ar infektologiem un epidemiologiem, uzskata grozījumu autori.
LETA jau ziņoja, ka 25.augustā par šo jautājumu notika diskusija parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura neatbalstīja "Saskaņas" deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu piešķirt sadarbspējīgu sertifikātu, pamatojoties uz konstatētu noteiktu Covid-19 antivielu līmeni.
Opozicionārs rosināja papildināt likumu ar normu, kas ļautu ne tikai vakcinētām, testētām un Covid-19 izslimojušām personām saņemt sadarbspējīgus sertifikātus, bet arī personām, kurām konstatēts atbilstošs antivielu līmenis.
Arī VM eksperte Jana Feldmane iepriekš komisijas sēdē informēja, ka zinātniski ir pierādīts, ka no atkārtotas inficēšanās cilvēks ir vidēji pasargāts sešus mēnešus, tāpēc arī šāds termiņš noteikts Latvijā. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Ilona Liskova skaidroja, ka antivielu līmeni ir ļoti grūti novērtēt, jo antivielas ir cilvēka individuāla atbilde uz tikšanos ar vīrusu.
Feldmane norādīja, ka šīs 180 dienas nevar tikt saistītas tikai ar antivielu līmeni, jo imunitāte veidojās ne tikai no antivielām, bet arī šūnu imunitātes. Tāpat esot gadījumi, kad cilvēkam neuzrādās antivielas, bet viņš ir pasargāts un neinficējas, kā arī otrādi - cilvēks ar augstu antivielu līmeni saslimst.