Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par prioritāti, vēl būdams premjera biedrs Einara Repšes valdībā. Ambīcijas tikai pieauga pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā 2004.gadā. Šlesers apņēmās, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru. Desmit gados jāsasniedz 10 miljonu pasažierus gadā, kas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar eksluzīviem līgumiem Šlesers uz Rīgu atveda vairākas zemo cenu lidsabiedrības, pasažieru skaits tiešām sāka ievērojami kāpt.
Laikā, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, krāniem un buldozeriem to pārvēršot līdzīgu citām metropoles lidostām, Rīgā ar savu piedāvājumu ienāca norvēģu investori. Viņi solīja viesnīcas, konferenču zāles, biroja ēkas un autostāvvietu. Lidostai patika biznesa centra autoru iecere un tā savu zemi iznomāja uz 25 gadiem ar tiesībām līgumu vēl pagarināt, argādināja raidījums.
Starptautiskā konkursa uzvarētājs Staur Eiendom un vēl divām norvēģu kompānijām piederošais SIA Rixport attīstību sāka ar biroja ēkām, paplašinātā termināļa priekšā bija ieplānota viesnīca un daudzstāvu autostāvvieta. Kopējais iecerētais investīciju apjoms biznesa centra pirmajā kārtā - 430 miljoni eiro.
Taču sākās neplānotas izmaiņas. Rixport bija lidostai jāatdod atpakaļ viens no četriem nomātajiem gabaliem, jo zeme bija nepieciešama termināļa infrostruktūrai. Rixport pilnībā piederoša firma uz cita zemes gabala sāka celt biroju ēku, taču drīz sabiedrība kļuva maksātnespējīga. Ēku bankrota procedūrā nopirka cita meitas sabiedrība un šī nepabeigtā celtne netālu no lidostas termināļa stāv joprojām.
Tika izbūvēts pievedceļš, bet ar to arī visas investīcijas apstājās. Ekonomikā iestājās dziļa krīze, norvēģi un lidosta meklēja risinājumu. Tomēr sarunas nedeva rezultātus un Rixport vērsās pret lidostu Latvijas tiesā. Divās tiesu instancēs spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai. Nesagaidot, ko lems Augstākā tiesa, Rixport īpašnieki vērsās starptautiskajā investīciju šķīrējtiesā. Šoreiz atbildētājs ir Latvijas valsts.
"Pārkāpums ir investīciju līguma nepildīšana, kas ir investoru ieguldīto līdzekļu tāda kā piesavināšanās, angliski creeping expropriation” . Tas ir pamats. Cita pamata nav, izteikusies Rixport pārstāve zvērināta advokāte Agnese Medne.
Bizness neesot devis cerēto, jo lidostas attīstības plāni nemitīgi mainījušies. Tā esot arī valsts atbildība. Rixport atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju, kurā viens no mērķiem minēta arī lidostas biznesa parka pabeigšana līdz 2010. gadam. Investoram neesot bijis iespējams plānot tālāku 23 hektāru lielās teritorijas attīstību, kamēr Mārupes novada būvvaldē tapis jauns detālplānojums.
"Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts, galvenokārt Satiksmes ministrijas personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā," skaidroja Medne.
Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā , un , ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums.
"Tas tā gluži nav. Lidostā ir realizēti vairāki projekti," izteikusies Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Pēc tā paša detālplānojuma, kas neapmierināja konkrēto komersantu. Līdz ar to, tas atspoguļo tikai divas iespējas, vai nu projekts bija sagatavots ar nepietiekamiem biznesa aprēķiniem, vai arī bija vēlme izdarīt izmaiņas detālplānojumā, kas projektu mainītu.
Investors prasa atlīdzināt zaudējumus un cerētos ienākumus no neuzceltā biznesa parka Rīgā. Norvēģu reģionālais laikraksts Adresseavisen raksta, ka no Latvijas valsts norvēģu investors cer piedzīt 65 miljonus eiro. Investīciju politikai veltītā mājas lapā minēta cita summa- 26 miljoni.
Medne konkrētu skaitli nenosauca, taču tas sedzot zaudējumus, kurus investors sagaida, ka būs iespējams piedzīt no Latvijas valsts starptautiskas šķīrējtiesas ceļā.
"Zinot, kāda ir dažu investoru prakse citās valstīs, es varu minēt, ka tas ir veids, kā motivēt valsti izlīgt un likt valstij samaksāt kaut kādu atkāpšanās summu. Mainoties politiskajai situācijai, varbūt kāds varētu cerēt, ka šāds izlīgums kļūst ticams," savukārt izteicies lidostas “Rīga” pārstāvis advokāts Uģis Zeltiņš.
Lēmums neizlīgt, bet tiesāties tika pieņemts Māra Kučinska valdības laikā. Satiksmes ministrijas pusē arbitrāžā strādā starptautisks advokātu birojs no Šveices Lalive.
Kārklu vācietis
***
esunes