Pagājušā gada dati arī liecina, ka noslīkšana bija pirmais un galvenais nāves cēlonis bērniem vecumā līdz 14 gadiem – 43% gadījumu. Salīdzinājumam 2017. un 2018. gadā noslīkšana bija trešais ārējās nāves cēlonis šajā vecumā. Savukārt starp bojā gājušajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem pērn dzīvību ūdenī zaudēja katrs piektais.
Situāciju neuztver nopietni
"Katrs otrais bērns ir noslīcis. Pagājušajā gadā kopumā tie ir 10, un tas ir vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie. Attīstītās Eiropas un pasaules valstīs šādi dati nebūtu atstāti bez uzmanības, bet Latvijā jau ilgstoši šī traģiskā situācija tiek uztverta samērā vienaldzīgi," Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vakar norādīja Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs. Pēdējos piecos gados dzīvību uz ūdens zaudējuši 27 bērni, bet transporta negadījumos – 29.
Sabiedrībā valda mīts, ka slīkšana ir pieaugušo un apreibušu vīriešu nelaime, bet ilgstoši nemainīga statistika liecina par citu tendenci, atzina Platonovs. Viņš vērsa uzmanību, ka augsta riska zonā ir divreiz vairāk iedzīvotāju – ik gadu pēc slīkšanas epizodēm vai citiem negadījumiem uz ūdens slimnīcās nonāk ap 100 cilvēkiem, viņu vidū arī bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (aptuveni 1/3).
Trūkst reglamenta
Saeimas komisijas sēdes dalībnieki centās meklēt cēloņus, kāpēc Latvija negatīvi izceļas uz citu ES valstu, īpaši Ziemeļvalstu, fona. Viena no atziņām – bērnu slīkšana primāri ir saistīta ar bezatbildīgu un nolaidīgu vecāku uzvedību, kas savu atvasi atstājuši bez pienācīgas uzmanības un gādības. Platonovs norādīja, ka šajos gadījumos izšķirīga loma dzīvības saglabāšanai ir pietiekamai peldētprasmei. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka noslīkst arī cilvēki, kas prot peldēt.
LPF veiktajā aptaujā 5.–12. klašu izglītojamo vidū 32% uzskata, ka peld teicami, bet tā par savām peldēšanas prasmēm domā 30% pieaugušo (18–65 gadi). Vecāki, kuru bērni izglītības iestādēs neapgūst peldēšanas prasmes, biežāk atzīst, ka viņu bērniem ir lielāks risks nokļūt nelaimē uz ūdens nekā citiem vienaudžiem. 47% vecāku uzskata, ka viņu atvases peld viduvēji vai slikti, bet 21%, – ka viņu bērnu peldētprasme nenodrošina drošību, atpūšoties atklātos ūdeņos.
Peldētapmācība mācību saturā no 488 vispārizglītojošām skolām iekļauta 29%, pārējās lielākoties tie ir īslaicīgi projekti vai interešu izglītība. Aptaujā secināts, ka pārsvarā bērni un jaunieši iemācās peldēt pašmācības ceļā vai no vecākiem, draugiem un paziņām. Gandrīz puse no peldētapmācības pedagogiem (49%) atklāj, ka nejūtas droši, jo nav pietiekamu zināšanu, vadot peldēšanas nodarbību.
Platonovs vērsa uzmanību, ka Latvijā ir tikai 57 oficiālās peldvietas un profesiju klasifikatorā nav tāda amata kā glābējs uz ūdens, tātad nav arī veicamo pienākumu reglamenta jeb profesijas apraksta. Glābt steidzas tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki un pašvaldības policisti, bet visbiežāk viņi no ūdens izceļ jau bojāgājušos.
Ar labo gribu nepietiek
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepriekšējos plānošanas periodos līdz 2020. gadam esot prasījusi papildu finansējumu peldētapmācībai, bet tas netika atrasts. Taču pašvaldībās, kurās ir pieejami baseini, mācīties peldēt varēja sporta stundās, norādīja IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule. "Peldētapmācība nav vienīgais komponents – izglītības iestādē jārada izglītojamā izpratne par drošību uz ūdens," viņa sacīja, piebilstot, ka no 2021. līdz 2027. gadam šim mērķim ik gadu plānoti četri miljoni eiro izglītojošu programmu izstrādei un ieviešanai, kā arī pedagoģiskā personāla profesionālo kompetenču paaugstināšanai.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārīgās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente Ilze Kadiķe pastāstīja, ka jau ap 200 pedagogiem apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus par drošas rīcības prasmēm ūdenī. Taču VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs uzsvēra – lai arī izglītošana par drošību uz ūdens ir svarīga, ļoti nepieciešamas ir informatīvās kampaņas, jo bērnu noslīkšanā 99,9% gadījumu vainīgi ir vecāki un viņu bezatbildība. "Daudzi tiek iepūsti jūrā ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem, un tad peldētprasme pat vairs nav noteicošā," viņš piebilda un norādīja, ka noslīkšanas iemesls joprojām ir arī pieaugušo pārgalvība uz ūdens un alkohols.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās, ka pēc mēneša sanāks darba grupa ar pārstāvjiem no IZM, VISC, VUGD, Valsts policijas, Veselības ministrijas un LPF, lai lemtu par turpmākajiem risinājumiem.