Kā šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa, mediju vidi veido apburtais loks, kurā savstarpēji mijiedarbojas saturs, auditorija, un finansējums (reklāma), piebilstot, ka Latvijas mediji globālajā tirgū var konkurēt tikai ar ļoti kvalitatīvu vietējo saturu, kam savukārt ir nepieciešama nauda. Liepiņa uzsvēra, ka reklāma ir viens no konkurences dzinējspēkiem, kas nodrošina patērētāju tiesības būt informētiem par pakalpojumiem un precēm, kā arī ir legāls un būtisks mediju ienākumu avots.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis Andris Ķēniņš pastāstīja, ka kopš 1999.gada, kad Latvijā veidoto televīzijas programmu skatīšanas laika daļa bija 63%, situācija ir būtiski mainījusies. Digitālais laikmets ieviesis jaunus noteikumus, un Latvijas mediji konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar ārzemju kanāliem un interneta platformām. Ķēniņa ieskatā Latvijas medijus var atbalstīt, nenostādot viņus neizdevīgākās pozīcijās attiecībās pret citiem medijiem.
Vērtējot reklāmas ierobežojumus Eiropas Savienībā (ES), viņš skaidroja, ka ES direktīva nosaka aizliegumu tabakas un recepšu medikamentu reklāmām. Alkohola reklāmu arī rekomendēts ierobežot, taču Latvijā pastāv ievērojami bargāki reklāmas ierobežojumi nekā caurmērā ES.
Organizācija ir izpētījusi, ka attiecībā uz stiprā alkohola reklāmas ierobežojumu Latvijā ir viens no stingrākajiem regulējumiem, jo citviet Eiropā šāda veida reklāma ir ierobežota, nevis aizliegta. Ķēniņš uzsvēra, ka reklāmas aizliegums radio un televīzijā faktiski nestrādā, jo alkohola patēriņš Latvijā tikai pieaug.
Tāpat Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā ir pilnīgs azartspēļu reklāmas aizliegums. Ķēniņš uzsvēra, ka nepieciešams saprast, ka šāds aizliegums ir "vienkārši" apejams, savu darbību reģistrējot ārpus Latvijas. Piemēram, interneta portāls Sportacentrs.com nav reģistrēts Latvijā, līdz ar to tas faktiski nepakļaujas Latvijas jurisdikcijai, un tur ir izvietotas saites uz likmju izdarīšanas vietnēm.
"Mēs esam unikāla valsts ar šādiem ierobežojumiem, tādējādi reklāmdevējus nostādot nelabvēlīgā situācijā," vērtēja Ķēniņš.
Organizācija ir aplēsusi, ka šādi reklāmas ierobežojumi rada lielu finansiālo ietekmi - līdz pat 15 miljoniem eiro, kur lielākā daļa jeb desmit miljoni eiro attiecas uz televīziju un radio. "Ieņēmumu samazinājums ir dramatisks, un tas ietekmē vietējo saturu," pauda Ķēniņš.
"Vai mēs pieņemam to, kā dotu, vai arī sākam domāt par risinājumiem. Ja aizliegums nav globāls, bet ir lokāls, tas nestrādā - to pierāda alkohola patēriņa statistika Latvijā. Rosināsim pārskatīt šos aizliegumus, meklējot citus risinājumus, kā panākt mērķus, kas bija izvirzīti ar aizliegumiem," teica Ķēniņš.
Viņš pastāstīja, ka "ierobežotās" reklāmas nauda "vienkārši ienāk citās vietās" - nevis Latvijas, bet ārzemju medijos, ārzemēs reģistrētos televīzijas kanālos, interneta platformās un pelēkajās zonās.
"Mūsu darbību, ierobežojumu rezultātā mediji cieš trīs reizes - nenonāk nauda satura ražošanai, nauda nonāk konkurējošajos medijos, kas neražo lokālu saturu , un, tā kā reklāma ir aizliegta, reklāmas nauda nonāk platformās, kas prettiesiski izmanto mediju saturu, piesaistot auditoriju uzmanību. Tādējādi palielinās citu valstu mediju konkurētspēja, mazāk līdzekļu tiek lokālajam saturam, attiecīgi vājinās Latvijas mediju konkurētspēja par auditorijas uzmanību, kā rezultātā vājinās Latvijas informatīvā telpa," secināja Ķēniņš.
Līdz ar to abu organizāciju priekšlikumi būtu izvērtēt nepieciešamību pārskatīt regulējumu kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, aizstāt azartspēļu un alkohola ierobežojumus ar reklāmu satura regulējumu, kā arī atcelt politiskās reklāmas aizliegumu televīzijā.
Deputāte Dagmāra Beitene-Le Galla (JKP) nepiekrita apgalvojumiem par to, ka alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums nedarbotos, akcentējot, ka lielo alkohola patēriņa statistiku "palīdzot" veidot Igaunijas un citu valstu iedzīvotāji, kas Latvijā iegādājas alkoholu. Tāpat viņa uzsvēra, ka nebūtu saprātīgi atcelt aizliegumu reklamēt azartspēles, jo "Latvija jau ir nosēta ar azartspēļu laimētavām".
Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) uzsvēra, ka mūsdienās pat 12 gadus veci bērni ierīcēs ir spējīgi uzinstalēt mazas programmas, kas ļauj apiet Latvijā noteiktos ierobežojumus, kas Latvijā aizliedz kādu saturu.
Parlamentārietis Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka, viņaprāt, nebūtu jāatver saruna par alkoholu un politiku. "Atceros to laiku, kad cilvēkus zombēja politiskās partijas. Saprotu, ka tagad ir jauni laiki, jaunas problēmas, bet nedomāju, ka to vajadzētu darīt," teica Judins.
Deputāti diskutēja par to, ka, ja pat ir noteikts aizliegums reklamēt azartspēles, cilvēkus šīs reklāmas tik un tā sasniegs caur citiem kanāliem, kā rezultātā nebūs sasniegts nedz likuma veidošanas mērķis, nedz arī Latvijas mediji būs ieguvuši reklāmām paredzēto finansējumu, kas būs aizplūdis citviet.
Kaimiņš rosināja runāt par divu veidu priekšlikumiem - pārskatīt kreditēšanas pakalpojumu ierobežojumus, tos neattiecinot uz pilnīgi visiem kreditēšanas pakalpojumu veidiem, kā arī diskutēt par azartspēļu reklāmu ierobežošanas pārskatīšanu.
Deputāte Linda Liepiņa (KPV LV) pauda, ka Latvija vadās pēc principa, ka, ja Eiropa kaut ko pasaka, tad mums vieglāk ir visu aizliegt. "Ja mums rūpētu vietējais saturs, tad mums būtu jāpieņem nepopulārs lēmums un jāiet atpakaļ, atsakoties no pilnīga aizlieguma azartspēlēm un alkohola. Ja medijiem tas ir svarīgi, tad medijiem arī būtu jārosina šāda diskusija. Aizliegums nepadara problēmu par neesošu," sacīja politiķe.
Biedrības "Par legālu saturu" vadītāja Dace Kotzeva atgādināja, ka, piemēram, ierobežojumi reklamēt alkoholiskos dzērienus tapis pirms daudziem gadiem, kad uz atbildīgās komisijas sēdi "atnāca Veselības ministrijas pārstāve un sāka raudāt, sakot, ka Latvijas tauta nodzeras", nepiedāvājot pētījumos vai citos datos balstītus faktus.
Secinot, ka reklāmas, tostarp azartspēļu, aizliegums, iespējams, nav nesis gaidīto rezultātu, deputāti norādīja, ka pie šī temata iztirzāšanas vēl varētu atgriezties kaut kad nākotnē.