Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs Dienai stāsta, ka šā gada budžets sportam ir 34 miljoni eiro. Pērn tie bija tikai 16,6 miljoni eiro. Taču Severs bilst, ka šos skaitļus nav korekti salīdzināt un nevar teikt, ka šā gada budžets ir pieaudzis divas reizes, jo ir nākušas klāt daudzas finansējamas lietas, piemēram, investīcijas Murjāņu sporta skolas infrastruktūrā. "Nav korekti salīdzināt divu suņu apēsto, ja viens ir mazs klēpja sunītis un otrs - sargsuns," analoģijas ar budžetu velk Severs.
Vrubļevskis stāsta, ka šis ir bijis pirmais pēckrīzes gads, kad sporta finansējums tieši sporta organizācijām ir pieaudzis. "No 2008. gada 34 miljoniem eiro 2010. gadā mēs nonācām līdz 13,7 miljoniem eiro, kas šogad pieauga līdz 15 miljoniem eiro. Taču jaunais budžeta bāzes projekts mūs atkal ir atsviedis atpakaļ."
Severs stāsta, ka minēto 2,1 miljonu eiro Saeima sportam piešķīra pērn budžeta grozījumos, taču tie netika iekļauti bāzes finansējumā. Līdz ar to šogad, sastādot bāzes budžetu, šī summa sporta budžetā nav iekļauta. "Mēs rakstījām pieprasījumu Finanšu ministrijai ar lūgumu šo naudu iekļaut bāzes finansējumā, taču tas tika atteikts. Pašlaik visas cerības ir uz Saeimu," stāsta Severs. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) iecerēto samazinājumu sportam Dienai komentēt gan atsakās, jo "budžets līdz Saeimai vēl nav nonācis".
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Kad olimpiskās medaļas nelīdz pirmdienas, 24.marta, laikraksta Diena 6.lpp.!