Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

Ornitologs: Vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts

Vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, komentējot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ieceri klimata mērķu vārdā veicināt vecu mežu izciršanu.

Ķerus atgādināja, ka šī gada martā Eiropas Komisija (EK) publicēja vadlīnijas vecu mežu aizsardzībai, kas tapušas ilgās diskusijās starp ES dalībvalstīm, dabas aizsardzības organizācijām un meža nozares pārstāvjiem. Šajā dokumentā atgādināts, ka vecie meži ir starp Eiropas vērtīgākajām ekosistēmām, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai un daudzu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp tajos uzkrāts liels daudzums oglekļa.

Pēc viņa vārdiem, ES dalībvalstis vienojušās, ka būtu nepieciešama visu atlikušo veco mežu stingra aizsardzība, kas jāpanāk līdz 2029.gada beigām. Ķerus domā, ka patlaban Latvijā var redzēt, kāpēc meža nozares pārstāvji grib šo termiņu pavilkt pēc iespējas tālāk, - lai līdz tam paspētu izcirst pēc iespējas vairāk veco mežu. To apliecinot arī KEM plāni, uzskata ornitologs.

Viņš uzskata, ka esot jau pierādīts, ka doma, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicina oglekļa piesaisti, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas, esot maldinoša. Ķerus redzējumā, šī pieņēmuma aplamību parādot jaunākajā Latvijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām publicētais, ka oglekļa piesaiste Latvijas mežos samazinās un ka šis piesaistes samazinājums noticis "galvenokārt mežizstrādes intensitātes pieauguma dēļ".

Pēc Ķerus sniegtajiem datiem, mežizstrādes rezultātā palielinās jaunu mežu īpatsvars. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati rādot, ka 2011.gadā mežu, kuru vecums nepārsniedz 40 gadus, bija 41% kopējās mežu platības, bet 2021.gadā - 45%. Mežu vecuma struktūras un dabas aizsardzības pasākumu dēļ 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu īpatsvars šajā laikā mainījies maz, pieaugot no 7% līdz 8%. "Tātad jau pašlaik tiek izcirsti veci meži, tos aizstājot ar jauniem, taču tas oglekļa piesaisti mežā samazina, nevis palielina," secina Ķerus.

Viņš skaidro, ka svarīgs ir ne tikai oglekļa piesaistes ātrums, bet arī kopējais mežā uzkrātais oglekļa apjoms. Ja runā par dzīvajos kokos uzkrāto oglekli, tas ir proporcionāls dzīvo koku krājai jeb uzkrātajam koksnes apjomam. "100 gadu vecumu pārsnieguši meži veido vien 8% Latvijas mežu platības, taču tajos ir 13% Latvijas mežu kopējās koksnes krājas. Savukārt mežos līdz 40 gadu vecumam, kas aizņem 45% Latvijas teritorijas, ir vien 17% Latvijas mežu koksnes krājas. Skatoties šos datus hektāru griezumā, redzam, ka mežos līdz 40 gadu vecumam uz vienu hektāru vidēji ir 78 kubikmetri koksnes, mežos virs 100 gadu vecuma - 364 kubikmetri," akcentē LOB valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidro, ka veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs. Visātrāk kokā uzkrāto oglekli atmosfērai atdod, koksni sakurinot. Būvējot no koka mājas vai izgatavojot mēbeles, oglekli teorētiski var pieturēt ilgāk, bet reālajā dzīvē tā nenotiekot. Oglekļa piesaiste koksnes produktos nespējot kompensēt piesaistes samazināšanos mežā.

"Ņemot vērā iepriekš minēto, liktos loģiski - ja reiz mūs interesē oglekļa piesaiste mežā un tā samazinās intensīvās mežu izciršanas dēļ, vajadzētu cirst mazāk. To pašu parāda ne tikai loģika, bet arī "Silavas" aprēķinātās prognozes par oglekļa piesaisti mežā pie dažādiem apsaimniekošanas scenārijiem," pauda Ķerus. Gan 2030., gan 2050.gadā, kas ir pašreizējās ES klimata politikas atskaites punkti, vislielāko oglekļa piesaisti mežā mēs varētu panākt tad, ja par 30% samazinātu mežizstrādes apjomu, paziņoja Ķerus.

"Tad kāpēc gan KEM neizvēlas loģiskāko, faktos un zinātnē pamatoto pieeju - samazināt mežizstrādes apjomu, bet tā vietā paziņo, ka vienīgais plāns oglekļa piesaistes palielināšanai ir vecu mežu izciršana?" retoriski vaicā Ķerus un pauž aizdomas, ka pie vainas varot būt vadošos amatos KEM nonākušie cilvēki, kas jau pirms tam lobējuši mežaizstrādes nozares intereses.

Viņa ieskatā, intriģējošs aspekts KEM plānos ir tas, kā paredzēts veicināt veco mežu izciršanu, jo pie esošā regulējuma "ar ministrijas pavēli" to īsti izdarīt nevarot. Teorētiski varētu pārskatīt valdības rīkojumu, nosakot lielāku valsts mežos izcērtamo apjomu, taču, tā kā līdz šim maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms rēķināts tā, lai nodrošinātu iespējami vienmērīgu koksnes plūsmu, izcērtamā apjoma palielināšana ilgākā termiņā apdraudētu ne tikai atlikušos vecos mežus un tajos saglabātās dabas vērtības, bet arī pašu meža nozari - šodien tiktu izcirsti meži, kurus bija paredzēts cirst rīt.

Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem.

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) atzinis, ka klimatneitralitāte Latvijā pamatā balstīsies uz mežiem. "Pašreiz tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši, vēl notiek diskusija, mēs par to runājam. Jā, tas ir liels izaicinājums, bet pamats ir tas, ka mums ir jāsasniedz mērķis. Mēs meklējam dažādus variantus un tas ir viens no variantiem, kas pašlaik tiek izvērtēts," teicis ministrs.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas