Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lēmusi, ka jau aprīļa pirmajā nedēļā Ostu likums ir jāatver, lai sāktu darbu pie tā labošanas. Tomēr vismaz pagaidām skaidru atbalstu šim procesam sola Zatlera reformu partija un Nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK. Savukārt Vienotība vēlas mazliet nogaidīt un uzskata, ka liekai steigai nav pamata. Tāpat uzskata arī opozīcijas partijas.
Satiksmes ministrijā radītā darba grupa tagad kļuvusi par tādu kā vidutāju starp tiem, kuri uzsver būtisku pārmaiņu nepieciešamību, un tiem, kas izturas piesardzīgi atturīgi vai noraidoši. Un šādu viedokļu šobrīd netrūkst.
"Šobrīd mēs neredzam pamatu šī juridiskā statusa maiņā un uzskatām, ka esošais modelis ir darbspējīgs, protams, ka pilnveidojams attiecībā uz publicitāti, atklātību, lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, bet esošais modelis mūsuprāt ir ļoti veiksmīgs," saka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Ekspertu domas saskanēja vien tajā, ka varbūt sabiedrībai jāļauj vairāk uzzināt par ostu darbu. Tas nozīmē, ka viņi atbalsta lēmumu un budžetu publiskošanu, arī iespējas uzņēmējiem būt klāt lēmuma pieņemšanā. Bet vai tas cels Latvijas ostu konkurētspēju starp citām pasaules ostām, atbildes nav. Tie, kuru darbs šobrīd saistīts ar Latvijas ostām un tie, kas no ostu budžeta saņem labu atalgojumu, krasas pārmaiņas nevēlas.
Premjera padomniece un Ventspils ostas valdes locekle uzskata, ka "esošā sistēma tomēr nodrošina ostu attīstību. Ja mēs varam konkrēti identificēt un ar to nodarbojas šī darba grupa, šīs šaurās problemātiskās lietas, kur vajadzētu uzlabot, tad droši vien to vajadzētu pakāpeniski risināt, bet es neredzu tādu ļoti ekstrēmu vajadzību lielā steidzamības kārtībā to darīt".
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors aizstāv līdz šim izveidoto praksi, ir kategorisks pret jebkurām pārmaiņām un kā argumentu pret pārmaiņām steidz izmantot viena mēneša rādītājus. Rīgas brīvostai šā gada janvāris pret pagājušo gadu izskatās izcils. Tiesa gan, viņš ne ar vārdu neatgādina pērnā gada sākumā biezā ledus radītās grūtības kuģiem ienākt Rīgas ostā un Rīgas brīvostas nespēju savlaicīgi problēmu risināt.
Peļņa un apgrozījums vien neliecina par uzņēmuma sekmīgu darbu, uzsver Zatlera reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis. Viņi šobrīd visdedzīgāk iestājas par pārmaiņām. "Tāpat ar ostu, mums jāskatās uz to, kāda būs ostu darbība, salīdzinās ar mūsu konkurentu darbību un te daži rādītāji nav ļoti iepriecinoši. Piemēram, pasaules ekonomiskie foruma rādītāji saka, ka, piemēram, Lietuvas ostām konkurētspējas indekss ir gandrīz divas reizes izdevīgāks nekā Latvijas," saka Dombrovskis.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dombrovskis atgādina, ka tā jau ir nolēmusi aprīļa pirmajā nedēļā ķerties klāt Ostu likuma labošanai. Viņus atbalsta Nacionālā apvienība, kas domā, ka ostām vajadzētu strādāt pēc līdzīgiem principiem kā lielajiem, neprivatizējamajiem valsts uzņēmumiem.
Tomēr domājams, ka šīm partijām būs jārēķinās ar daudz atturīgāko Vienotības pozīciju. Valdības rīcības plānā ierakstīts, ka ostu darbības pārraudzības modelis, kā arī ostu konkurētspējas paaugstināšana jāizvērtē līdz jūnijam. Un Vienotība pie tā arī grasās pieturēties.
"Tā kā strādājam valsts pārvaldē, šoreiz jāsaka - paldies dievam, ka lietas nedara tā, ka šodien izdomā un rīt nobalso. Lietas vajag izsvērt tomēr salīdzinoši tā, lai viņas ir pieņemamas no daudziem skatu punktiem," norāda Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs un pārstāvis Tautsaimniecības komisijā Dzintars Zaķis. Viņaprāt jāsāk ar ostu darbības nolikumu sakārtošanu. Savukārt faktam, ka Tautsaimniecības komisija jau lēmusi par Ostu likuma atvēršanu aprīlī, viņš nepiešķir būtisku nozīmi, jo šobrīd galvenais esot darbs ekspertu un ministriju līmenī. Un neesot nekādas starpības, vai likumu atver aprīlī vai jūnijā. Reformēt gribētāji nevar cerēt arī uz opozīcijas atbalstu.
Pat, ja likumu atvērs, labākajā gadījumā izmaiņas gaidāmas uz rudeni. Līdzšinējā prakse rāda, ka, labojot Ostu likumu, parasti saduras neskaitāmas politiskas un ekonomiskas intereses, un arī šoreiz nekas neliecina, ka būs citādi.