Frontex tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas. Frontex kā ES aģentūra tiek finansēta no ES budžeta, kā arī no Šengenas asociēto valstu iemaksām budžetā.
Valsts robežsardze kopš 2009.gada pārstāv Latviju Frontex aģentūras organizētajos kopējos pasākumos un sniedz ieguldījumu ES ārējo robežu drošībā, kā arī pārrobežas noziedzības apkarošanā. Kopējās operācijās piedalās ne tikai personāls, bet arī tehniskie līdzekļi - Valsts robežsardzes kuteri, mobilie videonovērošanas kompleksi un helikopteri.
Pamatojoties uz vērtējumu par epidemioloģisko situāciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī veikto risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas straujo pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, nesen Latvijas valdība 16.jūnijā nolēma, ka Nacionālie bruņotie spēki turpinās sniegt atbalstu Valsts robežsardzei uz ES ārējās robežas.
Ik dienu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju atbalsta sniegšanā iesaistīti 60 karavīru un zemessargu, kā arī 15 transportlīdzekļu. Armija robežsargiem atbalstu sāka sniegt no 30.marta.
Pabriks sarunā ar aģentūru LETA neizslēdza iespēju, ka kādā brīdī Latvijas Iekšlietu ministrija lūgs Aizsardzības ministrijai vēl papildus atbalstu uz robežas. Lai arī patlaban bruņotie spēki nodrošina karavīru un zemessargu patruļas uz ES ārējās robežas, Pabriks atzīmēja, ka Latvijas armija nav liela, turklāt zemessargi ir civilisti, kuriem ir sava civilā nodarbošanās.
"Zemessargi ir iesaistīti, taču viņiem ir savas ikdienas nodarbošanās un tie nevar sniegt sistemātisku atbalstu uz robežas, bet profesionālā dienesta karavīriem ir citi pienākumi, kas saistīti ar valsts aizsardzību," piebilda Pabriks.
Lai sekmīgāk nodrošinātu pastiprinātu valsts austrumu robežas uzraudzību, Pabriks uzskata, ka Latvijai vajadzētu lūgt Frontex palīdzību, turklāt jāņem vērā, ka rudenī iespējams otrais Covid-19 infekcijas vilnis.
"Frontex ir izveidots gadījumiem, ja parādās papildus spriedze uz kādas no ES ārējām robežām. Es uzskatu, ka Latvijai šo ideju nevajadzētu pamest novārtā. Ja ES Frontex iesaista bēgļu krīzes risināšanā Eiropas dienvidos, tad arī šādos gadījumos to var darīt, kad ir izveidojusies vajadzība pēc lielākas kontroles uz ES ārējās robežas," norādīja Pabriks.
Pabriks arī uzskata, ka iesaistot "Frontex" uz Latvijas austrumu robežas Latvija iegūtu starptautisku pieredzi.
Pabriks neformāli šo priekšlikumu pieminējis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV). Robežu jautājums ir iekšlietu nozares pārziņā, tāpēc citās nozarēs viņš jaukties nevarot.
Lai arī Latvija atcēlusi ārkārtējo situāciju, no 10.jūnija joprojām ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no/uz valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.
Izņēmums gan attiecas uz kravu pārvadājumiem. Tāpat minētais aizliegums neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī ārzemniekiem, kuri, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, atgriežas savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Tāpat aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, lai, šķērsojot Latviju tranzītā, atgrieztos savā mītnes zemē, tai skaitā Latvijā.
Aizliegums arī neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieriem, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.