Vēlāk viņam atņemta rīcībspēja un viņš atzīts par psihiski slimu. Tikai šogad ar tiesas lēmumu tas izbeidzies, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.
Melngaili čekisti saņēma ciet 1983. gada janvārī, kad viņš piecos no rīta gāja uz darbu Pārdaugavā Robežu ielā. Uz ielas strauji piebrauca automašīna, un valsts drošības komitejas vīri, ģērbušies civilās drēbēs, ierāva viņu transportlīdzeklī un aizveda uz VDK ēku. Melngaiļa sakari ar trimdas latviešiem un īpaši viņa piedalīšanās “Gaismas akcijā” čekistiem deva pamatu viņu apsūdzēt par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Turpat pusgadu ilgā Melngaiļa turēšanas čekas pagrabos jauno vīrieti nevis salauza, bet gluži otrādi - padarīja vēl spēcīgāku.
"VDK, izmeklējot Ģederta Melngaiļa lietu, sastapās ar kārtīgu oponentu. Melngailis noliedza, ka ir Padomju savienības pilsonis, pamatoja to ļoti argumentēti un izrādīja garīgu pretestību. Un acīmredzot tika secināts, ka tiesāt Melngaili būs grūti, jo tā rezonanse nonāks arī ārpus tiesas zāles," stāstīja Saeimas deputāts, vēsturnieks Ritvars Jansons (NA).
Aukstā kara apstākļos režīma noteicēji Latvijā nevarēja atļauties, ka šeit kāds vēlas atteikties no PSRS pilsonības. Melngailis pratināšanās turpināja kritizēt komunistisko partiju un čeku, kas pilnībā kontrolējot cilvēku dzīves. Viņš atklāti runāja, ka Latviju rusificē un šeit apspiež pamatbrīvības. Valsts drošības komiteja izlēma Melngaili atzīt par psihiski slimu un nosūtīt piespiedu ārstēšanai. Disidentam ārsti uzstādīja diagnozi, kāda nemaz neeksistēja – gausi jeb lēni noritošā šizofrēnija.
"To, ka ir viegli ievietot cilvēku psihiatriskajā slimnīcā padomju gados, to mēs tā kā zinājām. Bet tie argumenti, kas tika piesaukti - tās diagnozes – tas zināmā mērā bija šokējoši! Melngaiļa kungam tika pārmests, ka viņš ir valkājis kurpes nepareizā krāsā un viņam uz žaketes, ja nemaldos, ir uzšūts kvadrāts! Tādas, lūk, lietas pamatoja, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi," atzinusi resursu centra Zelda vadītāja Annija Mazapša.
Čekas izmeklētājs sarunā Melngailim atklājis, ka vainas atzīšana viņu glābtu. Atsakoties sadarboties ar čeku, Melngailis pats sev ir parakstījis spriedumu un viņu nosūtīs tur, kur ievieto īpaši bīstamus cilvēkus - uz tālo Blagoveščenskas sevišķā tipa psihiatrisko slimnīcu Krievijā.
"Būtu ticis pirmajā dienā mājās, viņš teica. Bet tad būtu jāatzīst sevi par vainīgu un būtu jāparakstās, ka es sadarbošos ar čeku. Tā kā es atteicos - tad piepildījās čekista vārdi, ka es aizbraukšot tur, kur agrāk neesmu bijis. Un es arī aizbraucu tur, kur es agrāk nebiju bijis," pastāstījis pats Melngailis.
Sevišķa režīma psihiatriskā ārstniecības iestāde Krievijā pie Ķīnas robežas pēc būtības bija ieslodzījuma vieta. Zem ārstu baltajiem halātiem rēgojās formas un uzpleči. Piespiedu ārstēšanai nereti tika izmantotas tādas metodes, ka pat vesels cilvēks varēja kļūt invalīds. Sanitāri bija ieslodzītie no blakus esošā cietuma. Blagoveščenskas slimnīcā Melngaili zāļoja piecus garus gadus. Šajā laikā viņu neviens neapraudzīja. Arī māte ne.
Kamēr Melngailis atradās piespiedu ārstēšanā Tālajos Austrumos, Rīgā Ļeņina rajona Tautas tiesā viņam 1986.gadā atņēma rīcībspēju. Spriedums mīklainā kārtā pazudis. Atjaunotā Latvija viņu reabilitēja, taču represijas turpinājās. Garīgi slima cilvēka diagnoze viņam palika. Tas līdz šim liedza kaut vai saņemt autovadītāja apliecību.
Melngailim aizskarošākais likās fakts, ka viņš pats nav tiesīgs saņemt savu pensiju. To viņa vietā saņēma aizgādņi. Melngailim to pavisam bijis trīs - pirmajos gados Konstantīns Aispurs, no 2003.gada Ilmārs Ančāns, bet vēl līdz šim gadam Arvīds Ulme, kurš starp citu ir viens nedaudzajiem prokuratūras pierādītajiem čekas aģentiem. Šonedēļ, 16. novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu. Tā atjaunoja pirms 29 gadiem Ģedertam Melngailim atņemto rīcībspēju.
Melngailim rīcībspēju atjaunoja bez ārstu verdikta - pateicoties resursu centra “Zelda” panāktajām likuma izmaiņām. Atjaunotajā Latvijas valstī neviens nebija aizdomājies par tiem aptuveni 50 cilvēkiem, kuri upurēja savu personīgo brīvību augstākiem mērķiem un piecieta, ka viņus padomju režīms padarīja par garīgi neveseliem.
Politiķi solīja šo jautājumu sakārtot, taču speciāli izdotā likumā tik un tā ierakstīja, ka diagnozi var noņemt psihiatri, starp kuriem vēl ir tādi, kuri paši padomju gados tās noteica. Tāpēc citi ar Melngailim līdzīgu likteni vienkārši samierinās, necīnās un cieš klusu.
"Šeit ir svarīga šī VDK izpētes komisija, kas šobrīd veic zinātnisko izpēti. Tā ir apņēmusies izskatīt 60-80 gadu krimināllietas. Jo to nav tik daudz, cik Staļina laika lietu, kuras ir tūkstošiem. Iespējams, ka mēs uzzināsim jaunus vārdus, kuri bija ieslodzīti psihiatriskajās slimnīcās politisku motīvu dēļ. Patlaban mēs zinām tikai tos pazīstamākos, bet zinot šo padomju sistēmu - iespējams mēs atradīsim vēl jaunus vārdus," atzinis Jansons.