Paiders raksta, ka LŽS "ir pamatotas bažas, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, rīkojot konkursu uz LTV valdi, bez objektīva un pārliecinoša pamatojuma ir liegusi tālāku dalību konkursā ļoti daudziem nozares profesionāļiem. Fināla stadijā uz LTV valdi galvenokārt ir izvirzīti cilvēki bez ilglaicīgas darba pieredzes Latvijas Televīzijā." Tādēļ LŽS aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi apturēt konkursa norisi.
"Televīzijai, kuras vadība tiks izraudzīta slepeni un ar neskaidriem motīviem, nebūs morālu tiesību saukties par sabiedrisko televīziju," raksta Paiders.
Jau ziņots, ka sakarā ar LTV jaunās valdes locekļu atlasi iesniegti vairāki protesti, tostarp viena sūdzība Administratīvajā rajona tiesā. Par savu atskaitīšanu arī sūdzējies bijušais mediju un izklaides industrijas darbinieks un uzņēmējs Juris Millers.
Kā ziņots, Administratīvajā rajona tiesā 21.februārī ierosināta lieta pēc bijušā "Sabiedrības par atklātību Delna" vadītāja Roberta Putņa pieteikuma par NEPLP konkursa procedūru, kādā tā meklē jaunos LTV valdes locekļus.
Pēc tam Putnis izplatīja vēstuli NEPLP, kurā viņš raksta, ka viņa izslēgšana no kandidātu saraksta pirmajā kārta uzskatāma par administratīvu aktu, tādēļ "administratīvā akta darbība ir apturēta no pieteikuma saņemšanas dienas tiesā. No tā izriet, ka tiesiskā nozīmē es joprojām esmu uzskatāms par dalībnieku konkursā".
Kā ziņots, augstskolas "Turība" lektors Jānis Rušenieks teicis, ka savu atskaitīšanu no LTV amatu kandidātu loka apstrīdēs Administratīvajā rajona tiesā, prasībā lūdzot tiesu apturēt konkursu.
Rušenieks sarunā ar "Nozare.lv" savus mērķus formulēja kā "apturēt konkursu un padzīt NEPLP tagadējā sastāvā". Viņš izteica neizpratni par zemo novērtējumu, kuru viņš saņēmis par savu akadēmisko kvalifikāciju, tostarp doktora darbu par autortiesībām.
Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc "Fontes" iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.
Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Astoņu kandidātu vārdi tika publiskoti pirms 25.februārī notikušās publiskās diskusijas ar LTV darbiniekiem un medijiem.
Jau ziņots, ka uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga "Baltijas Mediju alianse" kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve.
Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio "Star FM" programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras "Lowe Age Latvia" izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA "Baltcom TV" valdes loceklis Māris Skujiņš.