Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) skaidro, ka grozījumus komisijā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rosinājuma. Tā kā komisijas locekļi nebija pārliecināti par šādu grozījumu nepieciešamību, tika rīkotas sanāksmes ar SAB, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju piedalīšanos.
Tāpat tikuši uzklausīti arī zinātnes nozares pārstāvju viedokļi, tostarp Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidenta, kā arī jauno zinātnieku pārstāvja redzējums. “Mēs sagatavojām redakciju, kas bija pieņemama gan zinātniekiem, gan SAB,” uzsver I.Druviete.
“Šis ir, manuprāt, pirmais gadījums, kad SAB ir iniciējis un IZM ir iesniegusi grozījumus, kas saistās ar valsts drošības iestāžu lomu. Komisijai bija pamats uzskatīt, ka tie ir argumentēti un nepieciešami. Protams, problemātisku šo situāciju padara SAB statuss, jo atklātā komisijas sēdē visa motivācija šādiem grozījumeim netika pausta. Mēs šo statusu respektājām,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien, 22.februārī, pieņēmis lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Lūgumu prezidentam nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Zinātniskās darbības likumā bija izteikusi politisko partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) frakcija.
Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents norāda, ka, lai gan zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses patiešām nereti saskaras, tomēr nacionālā drošība nav un nevar būt likumā definēts visas zinātniskās darbības mērķis.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka likuma grozījumos paredzētais zinātnieka pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai, nerada personai pietiekami skaidru priekšstatu par to, kā plānot savu darbību un kas ir vai nav nacionālās drošības apdraudējums.
“Tādējādi, pat pieļaujot, ka likuma grozījumos ietvertajam neskaidrajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis – valsts un sabiedriskā drošība, tomēr jānorāda, ka nav pietiekami līdzsvarotas dažādās intereses. Likumdevējam, izstrādājot likuma grozījumus, bija jāapsver, vai nav iespējami alternatīvi, precīzāki un personu tiesības mazāk ierobežojoši risinājumi,” teikts vēstulē.
(Ziņa papildināta ar Inas Druvietes komentāru)