Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, šodien preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādus uzdevumus jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību.
Koncepcija izriet no militāro draudu analīzē identificētajiem draudiem. Dokumentā netiekot izslēgtas arī tiešas konfliktsituācijas, lai gan to iespējamība esot visai zema.
Pēc Garisona teiktā, koncepcijā izvirzītie mērķi ir skaitliski mazi un mobili bruņotie spēki primāri spēj veikt sauszemes operācijas valsts pašaizsardzībai un kolektīvai aizsardzībai. Zemessardze koncepcijā noteikta kā NBS rezervju pamats.
Garisons uzsvēra, ka Latvijai jācenšas beidzot kļūt par drošības stiprinātāju, jo līdz šim mēs vairāk esam bijuši kā patērētāji. Piemēram, Latvija citu NATO valstu vidū ir trešā no beigu gala budžeta apjoma ziņā, bet otrajā vietā no beigām ir NBS skaitliskā apmēra ziņā.
Koncepcijā kā vēlamie mērķi NBS attīstībai minēti vairāki konkrēti cipari - 50% no visiem NBS karavīriem būtu jābūt sagatavotiem starptautiskām operācijām, bet 8% no visas armijas būtu jāatrodas pastāvīgās starptautiskās operācijās. Patlaban šis procents par atrašanos operācijās ārvalstīs ir mazāks. Graube neizslēdza iespēju, ka Latvijas dalība starptautiskās operācijās varētu tikt palielināta.
Graube, runājot par jauno koncepciju, uzsvēra, ka tajā ir ietverta arī sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts aizsardzības stiprināšanā. Pilsoņu iesaistes valsts aizsardzībā patlaban pietrūkst, tādēļ caur jaunsargiem un zemessargiem iecerēts to palielināt.
Ja valdība otrdien akceptēs jauno koncepciju, tad to virzīs apstiprināšanai parlamentā. Koncepcija ir izstrādāta četriem gadiem, taču parasti to no jauna apstiprina katrs jauns Saeimas sasaukums.
Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti ietekmē viss, kas notiek šajā reģionā. Svarīga loma Latvijas un visa reģiona drošības veicināšanā ir militārajai sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Centrāleiropas valstīm, it īpaši Poliju un ASV, kas ir nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris.
Lai arī tiešas militārās konfrontācijas iespējamība Latvijas teritorijā ir samērā zema, to pilnībā nevar izslēgt. Šādu konfliktu izcelšanos nevar izslēgt arī starptautiskajā drošības vidē, ņemot vērā arvien pieaugošo militāro potenciālu dažādās pasaules valstīs, kā arī šo valstu centienus paplašināt savu ietekmi pasaules politikā. Latvijas drošību stiprina NATO militārā rīcībspēja, kas garantē spējas mazināt šāda apdraudējuma iespējamību, teikts projektā.
Latvija, plānojot savas valsts aizsardzības nodrošināšanu, tāpat kā citas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ņem vērā globāla rakstura draudus, kas valsts drošību var skart tieši vai netieši, proti, kodolieroču un masu iznīcināšanas ieroču izplatību, teroristisko grupu un radikālo ekstrēmistu darbību. Šos draudus veicina starptautiskie konflikti vai nestabilitāte atsevišķos reģionos. Būtiska nozīme ir arī starptautiskā pirātisma riskam, kas apdraud pieeju stratēģiskajiem resursiem vai to piegādes ceļiem un īpaši negatīvi ietekmē drošas kuģošanas iespējas.
Valsts aizsardzības nodrošināšanā ir svarīgi novērst jebkādus iespējamus riskus, kas saistīti ar stratēģisko resursu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot enerģētisko resursu piegāžu drošībai, kā arī kritiskās komunikāciju, transporta un tranzīta infrastruktūras drošības un ilgtspējas nodrošināšanai.
Koncepcijas projektā minēts, ka valsts aizsardzības nodrošināšanā jāņem vērā jaunu kaujas metožu un tehnoloģiju attīstības un piemērošanas tendences. Latvijai kā demokrātiskai valstij ar atvērtu sabiedrību ir jāpievērš uzmanība arī informatīvajai telpai, kuru gan krīzes laikā, gan arī pirms tās var izmantot sabiedrības ietekmēšanai un iekšpolitiskās nestabilitātes radīšanai. Ļoti iespējami ir arī kiberuzbrukumi informācijas sistēmu infrastruktūrai ar mērķi vājināt komandvadības un komunikācijas spējas, pieļauts plānošanas dokumentā.
Valsts aizsardzību un drošību ietekmē riski, kas saistīti ar strauju tehnoloģisku progresu, kur lielāko apdraudējumu var radīt augstu tehnoloģiju apvienojums ar masu iznīcināšanas un elektromagnētiskās iedarbības ieročiem. Lai arī kāds būs pretinieka resursu nodrošinājums, nākotnē, visticamāk, valsts apdraudējumu radīs uzbrukumi, kas būs dažādi pēc formas un rakstura, savstarpēji saistīti un grūti paredzami. Šie uzbrukumi būs saistīti gan ar tradicionālo karadarbību, gan ar nestandarta karadarbības metodēm, tostarp ar teroristiskām, organizētām noziedzīgām darbībām, kā arī ar kiberuzbrukumiem, informatīvu karu un psiholoģisku iedarbību. Pretinieks spēs darboties, ietekmējot gan fiziski, gan virtuāli, darbojoties uz sauszemes, jūra, gaisā, kā arī kosmiskajā un kibertelpā, minēts koncepcijas projektā.
Dokumentā norādīts, ka Latvijas galvenais ieguldījums starptautiskajā drošībā ir mazināt vai pilnībā novērst bruņotu konfliktu izcelšanās iespējas. Starptautiskās drošības kontekstā Latvija stiprina divpusējās un daudzpusējās attiecības ar Latvijas sabiedrotajiem un citām partnervalstīm, ņemot vērā to starptautisko un reģionālo nozīmi. Latvija kā ANO, Eiropas Savienības, NATO un Eiropas un drošības sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts sniedz ieguldījumu plašākas drošības telpas stabilitātes veicināšanā, sekmējot valstu militāro sadarbību un drošību, bruņojuma kontroli, valstu savstarpējo uzticēšanos un informācijas apmaiņu, kā arī daloties uzkrātajā demokrātijas, eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora reformu pieredzē.
Aktīvi darbojoties kopējās eiroatlantiskās drošības telpas stiprināšanā, Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem piedalās starptautiskajās operācijās, īsteno reģionālo sadarbību, nodrošina atbalstu NATO partnervalstīm aizsardzības reformu ieviešanā.
(ziņa papildināta no 10.rindkopas)