Kā vēstīts, Nacionālā apvienība piedāvājusi veidot vienotu pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citām ģimenēm.
Patlaban Rīgā ir pašvaldības 75 bērnudārzi, kuros bērnus māca valsts valodā, 51 krievu un 32 - jauktas pirmsskolas iestādes, kurās ir gan latviešu, gan krievu valodas grupas. Likums nosaka, ka krievvalodīgajos dārziņos latviešu valodas nodarbības rotaļu veidā notiek divas reizes nedēļā.
Rīgas 125. pirmsskolas izglītības iestādē, kurā mācās 108 bērni, latviešu valodas nodarbības notiek divas līdz trīs reizes nedēļā, atkarībā no audzēkņu vecuma. "Man liekas, ka tas nav reāli, jo nevar atrast tik daudz latviešu pirmsskolas skolotāju. Jau šobrīd viņu trūkst," sacīja bērnudārza vadītāja Gaļina Alimova. "Mūsu jaunākajai skolotājai ir 42 gadi. Jaunie jau nenāk strādāt uz bērnudārziem. Valdībai tad vajadzētu risināt šo jautājumu, ja pieņems tādu likumu. Un kur ies strādāt visas skolotājas, kuras nevarēs mācīt latviešu valodā?" jautāja G.Alimova. Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Irina Stepanova uzskata, ka šobrīd piedāvātais skolotāju atalgojums ir pārāk zems, lai jaunie pedagogi par savu darba vietu izvēlētos pirmsskolas izglītības iestādi.
Kā otru nozīmīgāko problēmu, ieviešot pirmsskolās tikai latviešu valodu, aptaujātie izglītības jomas pārstāvji minēja bērna grūtības pielāgoties jaunai sistēmai. Latviešu plūsmas Rīgas 11. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ingūna Vaska atzina - straujas pārmaiņas var "salauzt" bērniņu. "Jāskatās, cik daudz bērna ģimene valsts valodu lieto mājās. Tā ir liela problēma, ja mājās nelieto latviešu valodu. Bērns arī latviešu valodas nodarbībās domās krievu valodā. Viņu tādējādi var "atmest atpakaļ" attīstībā. Nezinu, vai var "salauzt" tā to bērniņu," teica latviešu bērnudārza vadītāja. Kā pozitīvo pusi I.Vaska minēja - jo ātrāk atvase sāks apgūt latviešu valodu, jo ātrāk iemācīsies, tomēr vienlaikus norādīja - viss rūpīgi jāapsver, lai neciestu neviena puse. Viņa stāstīja, ka ir krievu tautības vecāki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai viņu atvase apgūtu latviešu valodu, jo tas paver iespējas gan uz latviešu augstskolām, gan konkurētspējīgu darbu.
Kā risinājumu valodas jautājumam bērnudārzos I.Vaska, tāpat kā krievu dārziņu vadītājas, minēja bilingvālu apmācību. "Varbūt būtu viena grupa krievu bērniņi, bet tā vide būtu apkārt latviska. Paralēli būtu abas valodas. Protams, jāpludina iekšā tas latviskais," uzskata vadītāja. Viņa norādīja, ka nekādi likumi un dogmas nestrādās. "Ja viņš grib atzīt to latvisko vidi, tad to var arī krievu ģimenē dzīvojot. Ja negrib, tad kāds būs galarezultāts? Par visu jāvienojas. Ja uzliks pildīt ar likumu, dogmatiski, tad arī būs grūti," sacīja pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.
Arī krievu bērnudārza vadītāja I.Stepanova stāstīja, ka viņas vadītajā iestādē jau patlaban nodrošina valodas nodarbības biežāk, kā nosaka likums. Viņa skaidroja, ka divas nodarbības nedēļā ir par maz, tādēļ pedagogi ar bērniem apgūst latviešu valodu arī pēc launaga, pirms vecāki dodas savām atvasēm pakaļ. "Nesaprotu, kādēļ tas neapmierina? Visādas pieredzes jau ir. Atdod krieviski runājošu bērniņu latviešu programmā. Redzot, ka bērnam tur grūti iet, atdod krievu skolā. Un tad tur arī ne visai labi sanāk mācīties," sacīja I. Stepanova.
Portāla mammam.lv veidotāja Inga Akmentiņa-Smildziņa portālam Diena.lv norādīja - šādi lēmumi jāpieņem, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un bērnudārzu vadītājiem. "Nevis no "augšas" izlemt, bet sadarbojoties, lai pieņemtu efektīvu lēmumu. Nevis "kā mums šķiet", bet efektīvu un noderīgu," uzskata portāla veidotāja. Viņa arī atzina, ka pats galvenais ir bērns un jādomā, kā viņš jutīsies šādās pārmaiņās. "Kā lai viņš jūtas, ja viņu "iemet" šādā jaunā vidē? Bērnudārzs tā jau ir atrauts no mājām. Tā ir sveša vieta un vēl sveša valoda. Kā viņš jutīsies? Tas jādara saudzīgi, jo tas ir bērns," teica I.Akmentiņa-Smildziņa.
Psiholoģe Dace Beināre uzskata, ka no vienas puses - kādā valodā runā ģimenē, tā būtu jārunā bērnudārzā, tomēr ne visiem bērniem tas ir iespējams, ja viņi dzīvo Latvijā un viņiem jāadaptējas šajā sistēmā un valstī. "No vienas puses taisīt atsevišķas grupiņas tas nav labākais variants, ja runājam par sociālo iekļaušanu. Tas, manupārt, ir vecāku jautājums, kā viņi vēlās. Ja piespiedīs iet latviešu grupiņā, tas nebūs labi. No otras puses - tas ir politisks jautājums, kurā virzienā vēlas iet valsts," domā psiholoģe. "Katrā ziņā bērns būs ieguvējs, ja viņš zinās latviešu valodu," sacīja D.Beināre.
Viņa apgalvoja, ka noteikti jāmeklē kompromiss integrācijas ziņā - no otras puses, jābūt gudram lēmumam, lai neradītu pretējas sekas, kā sagaidāms. "Tur nav balts vai melns, tur vajadzētu skatīties uz integrācijas pieeju. Jādomā, lai iekļautu bērnus, par papildu pasākumiem. Jābūt atbalstam bērnudārzā, kas palīdz to valodu apgūt," uzsvēra psiholoģe.
Skaidrojot valodu apguves īpatnības, viņa norādīja, ka ir labi, ja bērns vispirms apgūst vienu valodu, pamatvalodu, un tad mācās arī otru. "Četros, piecos gados jau iemācās to pamatvalodu. Jauktajās ģimenēs runā taču vairākās valodās, un tā pieredze rāda, ka tas ir pozitīvi," uzskata D.Beināre. Izņēmumi gadījumi ir situācijas, kad bērnam ir logopēdiskas problēmas.
Nacionālās apvienības priekšlikumu nodrošināt bērnudārzos mācības tikai latviešu valodā eksperti apspriedīs apmēram mēneša laikā, pirmdien pēc dalības koalīcijas sadarbības padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vēsta BNS.
Viņš norādīja – lai izvērtētu šo priekšlikumu, tiks iesaistīti dažādi izglītības jomas un politikas eksperti, arī idejas iniciatoriem – Nacionālo apvienību – lūgs piedāvāt savus ekspertus. R.Ķīlis uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, citu nacionalitāšu ģimeņu atvasēm nodrošinot bērnudārza izglītību latviešu valodā, būtu saistīts ar pedagogu darbaspējām un talantiem, ziņo BNS.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) uzskata, ka visiem ir skaidrs, ka jau bērnudārzos ir jāsāk bērniem mācīt latviešu valodu. "Taču tas, kādā veidā to piedāvā darīt Vienotības pārstāvji Rīgas domē vai Saeimas koalīcijas pārstāvji, nekādā veidā neveicinās sabiedrības saliedētību. Rīgā vecākiem jābūt iespējai izvēlēties, kādā bērnudārza laist bērnu - latviešu, krievu vai jauktajā. Saprotams, ka visos šajos bērnudārzos jābūt latviešu valodas apmācībām, lai bērni apgūtu valodu jau šajā vecumā un skolā un tālākajā dzīvē būtu konkurētspējīgāki," portālam Diena.lv sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs.
(ziņa papildināta ar N.Ušakova komentāru)
padomdevejs