Viņš teica, ka valdība nav saņēmusi no airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā nav skaidrības par to, kas ir BAS patiesā labuma guvējs un, vai BAS vispār ir maksātspējīgs uzņēmums. Dombrovskis uzsvēra, ka valdībai ir jābūt skaidrībā par šiem jautājumiem pirms līdzekļu ieguldīšanas airBaltic.
Dombrovskis piebilda, lai gan ar BAS mutiska vienošanās ir panākta, reālos dokumentos šie solījumi nav transformējušies.
Ja gadījumā vienošanos par BAS neizdosies panākt, valsts varētu izteikt piedāvājumu privātajam airBaltic akcionāram nopirkt valstij piederošās akcijas, sacīja Dombrovskis, vienlaikus gan uzverot, ka tas būtu galējas nepieciešamības gadījumā.
Atbildot uz jautājumu, vai varētu tikt veidota jauna lidsabiedrība, premjers norādīja, ka šāda iespēja tiek analizēta, taču tas nav tuvāko dienu vai nedēļu jautājums. "Tam vajag rūpīgu analīzi," viņš uzsvēra.
Dombrovskis norādīja, ka pašreiz Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar piesaistīto konsultantu Prudentia risina sarunas ar BAS un kreditori Latvijas Krājbanku par iespējamo nodomu protokolu, kurā būtu noteikts, kādā veidā valsts var iesaistīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā un kompānijas finansiālo problēmu risināšanā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka pirms naudas līdzekļu ieguldīšanas airBaltic svarīgi ir iegūt pilnīgu informāciju līdz pat patiesā labuma guvējiem, kas savukārt dod iespējas redzēt, vai otram akcionāram vispār ir naudas līdzekļi, kurus ieguldīt aviokompānijā. Pēc viņa teiktā, ir jābūt skaidrībai par to, vai otram akcionāram būs līdzekļi, ko ieguldīt airBaltic, un vai valsts neieguldīs "tukšā čaulā".
Arī Augulis uzsvēra, ka airBaltic valsts akciju pārdošana būtu galējais variants gadījumā, ja neizdosies vienoties par valsts izvirzītajiem nosacījumiem. "Nav jēgas ieguldīt visu nodokļu maksātāju naudu, nezinot kur un nezinot, uz cik ilgu laiku," paziņoja ministrs.
Viņš teica, ka konkrēts termiņš, līdz kuram notiks sarunas ar airBaltic privāto akcionāru, nav noteikts. Augulis norādīja, ka sarunas ar BAS notiek visu laiku un arī apsolījumi no privātā akcionāra ir, taču valsts vēlas saņemt pretī arī dokumentārus apstiprinājumus.
Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš žurnālistiem klāstīja, ka valsts nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, neizprotot visus riskus. "Mēs tos analizējam un sarunās ar BAS cenšamies izprast un vienoties, kā tie tiks samazināti," viņš paskaidroja.
Arī Krastiņš atzina, ka ir būtiski saprast, kam īsti pieder BAS. Līdz šim privātais akcionārs nav sniedzis par to juridiski korektas atbildes. Atkarībā no tā, kādas personas kā BAS īpašnieces tiks atklātas, būs iespējams arī saprast, vai tām ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai kopā ar valsti ieguldītu vairākus desmitus miljonus latu kompānijas kapitālā.
Prudentia vadītājs norādīja, ka BAS nav iesniedzis gada pārskatu un ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka šis uzņēmums neveic komercdarbību atbilstoši pieņemtajai praksei. "Paskatoties uz 2009.gada bilanci, redzams, ka tādas summas, kas mērāmas desmitos miljonu latu, BAS rīcībā nav. Vēl jo vairāk – visi aktīvi ir ieķīlāti Latvijas Krājbankā, kas nozīmē, ka BAS savā darbībā ir atkarīgs no Latvijas Krājbankas piekrišanas," sacīja Krastiņš.
Jau vēstīts, ka airBaltic jāpalielina pamatkapitāls, taču valdība un BAS vairākas nedēļas nespēja panākt par to kopīgu vienošanos. Valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies airBaltic glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus, tostarp to, ka jāpanāk airBaltic vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai Rīga jābūt bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā.
airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. airBaltic neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.
airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.