Kā ziņots, janvārī, pirms referenduma par krievu valodu, ST ierosināja lietu par likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam. Iesniegumu ST par lietas ierosināšanu šī gada ziemā parakstīja 30 Saeimas deputāti - nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti, vairāki Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.
ST savā spriedumā norādīja, kam ir tiesības vērtēt "pilnīgi izstrādātu" likumprojektu, - turpmāk to varēs darīt arī prezidents, kā arī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Tāpat ST norādīja, ka pieteicēju apstrīdētās normas nav tik neskaidras, lai vēlētāji nespētu saprast, kādam ir jābūt pilnvērtīgam likumprojektam.
Ar ST spriedumu abas puses bija gandarītas, uzsverot, ka spriedums turpmāk būs pienesums citām līdzvērtīgām situācijām.
Iepriekš Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka lieta tika ierosināta baiļu dēļ, un, kā zināms, bailēm ir lielas acis. Savu teikto Kusiņš pamatoja ar to, ka pieteicēji uztraucas par visu tiesību normu absolūtu piemērošanu, norādot, ka patiesībā ir skaidri izsecināms, ka apstrīdētā "pilnīgi izstrādātā" likumprojekta regulējuma neesamība likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 11.panta 1.daļā un 25.panta 1.daļā nenozīmē, ka tas neatbilst Satversmei.
Savukārt bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš pauda viedokli, ka pieteicēju pārstāvja teiktajam vispār nebija juridiskas argumentācijas, un lūdza ST izbeigt šo lietu. To Endziņš pamatoja ar faktu, ka tauta referenduma laikā jau skaidri norādīja savu nostāju attiecībā uz krievu valodas statusu, un norādīja, ka "tauta nav muļķe".
Tāpat Endziņš atzīmēja, ka tik un tā grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, ietverot "pilnīgi izstrādāta" likumprojekta regulējumu, nesniegtu precīzu atbildi uz jautājumu, kādam šim likumprojektam būtu jābūt. Arī viņš pauda pārliecību, ka CVK ir pilnvērtīga institūcija, lai izvērtētu konkrētos likumprojektus.
Tikmēr pieteicēju pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš konstatēja, ka arvien vēl nav saprotams attiecīgo institūciju funkcijas likumprojektu izvērtēšanai, minot, ka ar CVK kompetenci nav pietiekami.
Savukārt pirmajā tiesas sēdē Kārkliņš pieteikumu pamatoja ar to, ka Saeimas deputāti un sabiedrība rīkotajā referendumā par valsts valodu sajuta valsts apdraudējumu, tāpēc bija bažas par tā pieļaujamību. Advokāts uzskatīja, ka lietā apstrīdētās normas, proti, likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa neatbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam tiktāl, ciktāl tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.
Advokāts vairākkārt uzvēra, ka tautas dabiskās tiesības jeb pašnoteikšanos nevar piešķirt visiem, tāpēc tās ir jāaizsargā pilnībā. Līdz ar to izriet, ka tautas dabiskās tiesības pat nebalstās likumos un valoda ir kā viens no pašnoteikšanās elementiem.
Savukārt Kusiņš toreiz pauda nostāju, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam, kā arī tās vispār neskar Satversmes 77.pantu. Kusiņš paskaidroja, ka būtībā pieteicējs lūdz Satversmi pārbaudīt Satversmes pantu atbilstību citiem Satversmes pantiem, savukārt Latvijā šādas prakses vēl nav. Viņš uzsvēra, ka tautas nobalsošanas regulējums Satversmē ir ļoti plaši izskaidrots, līdz ar to ir zināms, kādos jautājumos tautas nobalsošanu nevar ierosināt, un patlaban vēlētāju iesniegta likumprojekta pieļaujamības izvērtēšana ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kompetencē.
Tāpat Kusiņš apgalvoja, ka principā vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību nacionālajām interesēm, kā to norādīja pieteicēju pārstāvis, kontrolē arī prezidents, līdz ar to nevar apgalvot, ka viņam nav nekādas teikšanas, pirms projekta nodošanas Saeimā, jo prezidents, konstatējot projekta neatbilstību Satversmes 78.pantam, var projektu Saeimai nenodot.
Tomēr galvenais jautājums, ko uzsvēra pieteicējs, ir "pilnīgi izstrādāta" projekta regulējums un procedūra, kādā šis kritērijs tiktu regulēts, kā arī atbildīgo institūciju noteikšana, kas par šādiem kritērijiem lemtu.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) apstiprināja, ka ir jābūt kādai institūcijai, kas kontrolētu vēlētāju likumprojekta pilnīgu izstrādi juridiskā ziņā, jo patlaban šim jautājumam ir pārāk plašs un nekonkrēts interpretējums. Savukārt prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars norādīja, ka obligāta ir kārtība par vēlētāju likumprojektu izvērtēšanu, tomēr tam nav jābūt tik ļoti skrupulozam - CVK ir jāizskata tikai galvenās idejas.
Pastars skaidroja, ka prezidents nav galvenais vērtētājs "pilnīgi izstrādāta likumprojekta" interpretācijai, tā ir CVK kompetence un "prezidents nevar darīt darbu CVK vietā". Pastars tiesā norādīja, ka, viņaprāt, CVK ir piemērota likumprojektu izvērtēšanas iestāde.
"Izmaiņas likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas tika pieņemtas 8.novembrī, padara šo izvērtēšanas procedūru skaidrāku, tāpēc konstatētā strīda, ar kuru ST vērsās pieteicēji, vairs īsti nav," secināja Pastars un arī lūdza ST izbeigt tiesvedību šajā lietā.
(ziņa papildināta ar 3.-5.rindkopu)