To paredz otrdien, 1. jūlijā, Briselē Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās komitejas sēdē pieņemtā EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos.
"Šī ir pozitīva ziņa Latvijas gaļas un zivju kūpinājumu ražotājiem, tā nodrošinās, ka no tirgus nepazudīs produkti, kuri iegūti ar tradicionālām metodēm, tā neradīs negatīvu ietekmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība).
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka tas ir Latvijas nopelns. "Man tiešām ir ļoti liels prieks, ka mūsu tradicionālajiem kūpinājumiem vairs nebūs nekādi aizliegumi."
Pirmais par to sociālajā tīklā Twitter ziņoja Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas prezidents Didzis Šmits.
Nu ko, maratona distance sprinta režīmā būs noskrieta. Kūpinājumi ir aizstāvēti! Regula izmainīta! Paldies visai komandai - ZM, BIOR utt.!!!
— Didzis Šmits (@DidzisSmits) July 1, 2014
Bez Latvijas ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm savas valsts teritorijā varēs arī Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzopirēna normu līdz pieciem mikrogramiem uz kilogramu.
Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.
Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā 2014. gada 1. septembrī un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.
Šmits iepriekš laikrakstam Diena norādīja, ka Latvija Eiropas Komisijā (EK) ir iesniegusi savu pozīciju un datus par aktuālo situāciju nozarē. "Mūsu pozīcija ir, lai jaunā kārtība, kuru paredzēts ieviest no septembra, nestātos spēkā vispār. Esam iesnieguši datus, kas parāda, ka virknē uzņēmumu šī direktīva varētu būt liktenīga," viņš norādījis.
To, ka mūsu gaļas kūpinātājiem ir cerības, apstiprināja arī Eiropas Savienības (ES) komisārs Tonio Borgs. Sarunā ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti viņš norādīja, ka vēlas rast risinājumu, jo saprot, ka jaunie noteikumi visvairāk ietekmēs mazos mājražotājus. Komisārs aicināja Latviju meklēt sabiedrotos, jo tikai ar citu valstu atbalstu ir iespējams panākt to, ka tiek pārskatīts ekspertu noteiktais benzpirēna līmenis gaļas kūpinājumos.
Jau vēstīts, ka vairāki uzņēmumi norādīja uz iespēju ražošanu pārtraukt, ja no septembra stātos spēkā jauna EK ieviesta benzopirēna norma, ko uzņēmumi izpildīt nespētu.
Līdz šim pieļautais benzopirēna daudzums kūpinātas gaļas un zivju produktos bija pieci mikrogrami uz kilogramu, bet no septembra atļauto daudzumu bija plānots samazināt līdz diviem mikrogramiem.
papildināta visa ziņa