Rinkēvičs neatklāja, kur plānots izveidot papildu patruļlidmašīnu bāzi un ostu, jo pašlaik izvērtēšanas darb NATO militārajiem ekspertiem. Tomēr neoficiāli izskanējis, ka vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi papildus esošajai bāzei Šauļos, Lietuvā plānots izveidot Igaunijā, bet Latvijā kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.
"Šobrīd NATO militārā pavēlniecība izvērtēs no aizsardzības interešu viedokļa, kas un kurā valstī būtu izvietojams. Pašlaik runājam par to, ka mums ir jānostiprina gaisa telpas patrulēšana un runa varētu būt par vēl vienu bāzi Baltijā, bet jāskatās, lai tas viss notiktu, ievērojot kopīgās Baltijas valstu intereses. Tāpēc par šīs bāzes iespējamo atrašanās vietu es negribētu izteikties. Es arī gribētu teikt, ka varētu būt runa arī par kādu ostu, kur varētu atrasties un iebraukt arī NATO dalībvalstu kuģi," teica Rinkēvičs.
Viņš pavēstīja, ka ne tikai ASV, Lielbritānija, Dānija un Francija, bet arī Vācija, Polija un Portugāle paziņojušas par gatavību nodrošināt papildu patruļlidmašīnas Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanai, kā arī papildu aizsardzības pasākumiem "pret dažādiem zemu lidojošiem objektiem", ar to domājot helikopterus.
Papildu avio bāzes izveide paredzēta, lai gaisa telpas uzraudzība būtu maksimāli efektīva - lai nebūtu jālido "no viena Baltijas gala uz otru", proti, no Šauļiem Lietuvā uz Igauniju un patruļlidmašīnas varētu sasniegt nepieciešamo vietu Baltijas valstu gaisa telpā.
Minētie pasākumi pagaidām plānoti līdz šā gada beigām un tiks koriģēti atkarībā no reāliem riskiem un situācijas, piebilda ministrs. Tas, vai plānoti pasākumi būs pietiekami, tiks izvērtēts jau NATO samitā Velsā [septembra sākumā]
NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstīs iepriekš bija iesaistīti četri iznīcinātāji, taču pašlaik to skaits strauji palielināts.
Rinkēvičs ministru tikšanās laikā arī norādījis, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija atstāj negatīvu ietekmi uz visu Eiropas drošību, kurā tieši NATO turpina spēlēt izšķirošo lomu un paudis gandarījumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas pastiprināšanu Baltijas valstīs un Baltijas jūras akvatorijas aizsardzību.
Rinkēvičs arī vienlaikus atgādinājis par valsts saistībām aizsardzības budžeta palielināšanā. Ministrs aicināja īstenot ciešāku sadarbību ar tādām partnervalstīm kā Somija un Zviedrija, lai stiprinātu kopējo Baltijas jūras reģiona drošību.
Pēc sanāksmes sagatavotajā ministru kopīgajā paziņojumā pausta gatavība panākt "redzamu apliecinājumu NATO kolektīvajai aizsardzībai pret jebkādiem agresijas draudiem aliansei". To žurnālistiem apliecināja arī NATO ģenerālsekretārs Andress Fogs Rasmusens.
"Mūsu mērķis par Eiroatlantiskā reģiona pilnību, brīvību un mieru nav mainījies, taču Krievija tam metusi nopietnu izaicinājumu," teica Rasmusens.
Jautājumā par Baltijas valstu drošību bijusi absolūta vienprātība, taču par NATO karavīru klātbūtni Eiropā gan izturas kopumā atturīgi, jo tas varētu provocēt Krieviju. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis bijis pretējās domās un aicinājis izvietot militārās brigādes Polijā.
NATO apņēmusies pastiprināt sadarbību arī ar Ukrainu ar mērķi palīdzēt reformēt un uzlabot tās bruņotos spēkus.
Pievienotas pēdējās 6 rindkopas