VP informēja, ka tā nosūtījusi Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai divus kriminālprocesus par apdraudētu savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem.
Pirmais kriminālprocess ir par gadījumu, kad kādā mājoklī turēts plēsēju kārtas savvaļas dzīvnieks, kuram bija arī amputēti pirkstu gali. Dzīvnieka nosaukumu policija patlaban neatklāj, taču jau gada sākumā VP presei paziņoja, ka janvārī no kāda dzīvokļa Rīgā, Skanstes rajonā, izņēmusi melno leopardu, un sākusi kriminālprocesu.
Tagad VP paziņojumā presei raksta, ka, lai gan pircējs pats labprātīgi vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē ar paziņojumu par viņa īpašumā esošu plēsīgu dzīvnieku, kura pārdevējs solītos izcelsmes dokumentus tā arī nav sagādājis, tas nevarēja mainīt policijas sākto izmeklēšanu.
Policijas vērtējumā ir iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka gan dzīvnieka pārdevējs, gan pircējs ir izdarījuši noziegumu.
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka savvaļas dzīvnieku nedrīkst ne pārdot, ne iegādāties, ja nav reģistrēta atbilstoša tā turēšanas vieta, tomēr abas personas vieglprātīgi paļāvās uz to, ka nepieciešamos dokumentus būs iespējams nokārtot pēc dzīvnieka iegādes. Ievērojot to, ka dzīvnieks ir ar nezināmu izcelsmi un tā populācija ir sarūkoša, šī nelikumīgā tirdzniecība ir nodarījusi būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, uzskata izmeklētāji.
Policijai arī izdevies noskaidrot personu, kas, visticamāk, amputējusi dzīvnieka pirkstu galus. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret trim personām.
Otrais kriminālprocess ir par gadījumu, kad kādā privātmājā arī tika turēts plēsēju kārtas savvaļas dzīvnieks, par ko informācija tika saņemta no Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējās pašvaldības sociālā dienesta. Policija dzīvnieka nosaukumu neatklāj.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka potenciālajam pircējam dzīvnieku sagādājusi viņam pazīstama persona, ievedot dzīvnieku Latvijā no ārvalstīm. Gan pārdevējs, gan pircējs apzinājās, ka šādu dzīvnieku iespējams pārdot un iegādāties tikai reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieka turēšanas vietām, taču policijas vērtējumā abas personas nebija šādu vietu reģistrējušas atbilstoši tai kārtībai, kāda ir attiecināma uz konkrēto apdraudēto savvaļas sugas dzīvnieku.
Šis dzīvnieks turēts terasē, ko īpašnieks bija centies pielāgot tā vajadzībām, taču šī vieta nebija atbilstoša ne no dzīvnieka labturības, ne apkārtējo personu drošības viedokļa.
Šajā gadījumā policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret dzīvnieka pārdevēju un pircēju par apdraudēto savvaļas dzīvnieku tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu.
Abi dzīvnieki pašlaik atrodas Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kura speciālisti nodrošina to uzturēšanu atbilstoši pastāvošajām labturības un drošības prasībām. Par turpmāko rīcību ar dzīvniekiem tiks lemts tālākajā kriminālprocesa gaitā.
Policija pateicas par sadarbību izmeklēšanā Dabas aizsardzības pārvaldei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, veterinārārstiem, kā arī Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, ar kuru kopējo atbalstu ir bijis iespējams nodrošināt izņemtajiem dzīvniekiem atbilstošu vidi.
Attiecībā par melno leopardu gada sākumā toreizējais Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka aģentūrai LETA pastāstīja, ka dzīvnieks zoodārzā nonāca janvāra sākumā ar izteiktu lieko svaru. Dzīvnieks ir aptuveni 15-16 mēnešus vecs un sver virs 60 kilogramiem, kas nozīmē, ka tas vēl nav pilnībā pieaudzis.
Līdaka atklāja, ka barošana nav bijusi piemērota melnajam leopardam, jo pat zoodārzos šādus plēsīgos dzīvniekus ļoti prātīgi baro, lai viņi neaptaukotos. "Zoodārzā ir jauni saimnieki, jauna mītne, un viņš droši vien nekad šeit nebūs tik draudzīgs kā dzīvoklī," pauda zoodārza vadītājs.
Vaicāts, vai dzīvniekam ir izoperēti nagi, viņš stāstīja, ka nagus kaķveidīgajiem dzīvniekiem izoperēt nevar, bet var amputēt pirmās falangas - pirkstu galus. Līdaka uzsvēra, ka operācija pēc būtības Latvijā ir aizliegta un uzskatāma par īpaši nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku, jo liedz dzīvot tā, kā sugas pārstāvim būtu jādzīvo.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējos gados policija vairākkārt konstatējusi nelikumības ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Piemēram, 2018.gada nogalē policija konstatējusi, ka vairākas privātpersonas nelikumīgi vēlējušās realizēt divus krokodilu un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki - savvaļas kaķis servals un plīvurpūce.
Likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8000 eiro, 6000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi.
Savukārt pērn pavasarī policija pieķērusi divas privātpersonas mēģinājumā pārdot polārlāča ādu un vistu vanaga izbāzni.
Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus, krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus.
Veicot tirdzniecību ar sugām, kas iekļautas starptautiskas konvencijas pielikumos, nepieciešams saņemt atbilstošu sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.