Tuvojas jauns mācību gads, vecāki ir neziņā, kam gatavoties – ka mācības atkal notiks attālināti vai varbūt beidzot normāli, klātienē. Skolām ir skaidrība par to?
No Saeimas, no Ministru kabineta, no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nav saņemta nekāda oficiāla informācija.
Droši vien arī tur nezina, kāda būs saslimšana ar Covid-19, tātad – kādu saskarsmi varēsim atļauties.
Es piekrītu. Tāpēc vajadzētu modelēt un dot rīcības variantus. Skaidrs, ka šī ir īpaša situācija, kurā ir grūti paredzēt, kā būs jārīkojas, bet tieši tāpēc būtu jābūt modelētiem un definētiem variantiem, kā rīkoties, ja ir situācija kā tagad, situācija, kad līdz kaut kādam līmenim paaugstinās saslimušo skaits, un situācija, kad saslimušo skaits ir ļoti liels. Iedod rīcības variantus, tad mēs varam sekot līdzi oficiālajai statistikai un saprast, kā organizēt darbu.
Skolotāji tagad ir atvaļinājumos, taču noteikti tāpat ar bažām domā par nākamo darba cēlienu. Ir jaunais mācību saturs, turklāt iespējams, ka tas jāievieš attālinātā darbā.
Lai cik jocīgi tas nebūtu, bet vēl pirms nedēļas, kad skatījos, joprojām nebija publicētas visas oficiālās paraugprogrammas reformas ietvaros. Nesaukšu, kurā priekšmetā nebija. Ko tas nozīmē? Skolotājs nespēj izbaudīt savu atvaļinājumu, viņš jau gatavojas jaunajam mācību gadam. Arī tas, ka vēl līdz 1. jūlijam tika papildinātas daudzas programmas, nozīmē, ka tika saīsināts skolotāju atvaļinājuma laiks. Līdz ar to skolotājiem šovasar daudz stresa, jo nav piedāvāti varianti, kā rīkoties saistībā ar Covid-19, un otra lieta – atsevišķos priekšmetos vēl nav līdz galam skaidrības par jauno mācību saturu.
Ja ir pilnīgi jauns mācību satura pasniegšanas veids, kas vēl jāievieš, un ja vienlaikus ir attālinātā mācīšanās... Mēs jau pavasara mēnešos fiksējām, ka attālināti nevaram 100% īstenot plānoto. Pat pie tā, ka pieredzi ņēmām pie mūsu Eiropas Savienības projekta partneriem Itālijā, kuriem vīrusa izplatīšanās radītās problēmas sākās daudz agrāk. Pēc tam arī Spānijā esam pētījuši, ka arī viņi realizē 60% no plānotās mācību vielas. Jā, mēs, attālināti apmācot, iegūstam jaunas prasmes, bet jārēķinās, ka akadēmiskā mācīšana ir plānota nevis attālināti, bet gan klātienē un uz vietas izmantojot arī, protams, IT metodiku. Pilnībā attālināta mācīšana prasa pilnīgi citu pieeju. Proti, mēs trenējam, iegūstam daudz ko, tajā skaitā bērni iegūst no darba plānošanas, patstāvības viedokļa, bet no akadēmiskā rezultāta sasniegšanas arī kaut ko zaudē.
Domājot par nākotni, labi, ka bijusi vismaz pāris mēnešu pieredze šopavasar.
Es ceru, ka attālinātā mācīšana nebūs ilgstoša, ja tā būs. Bet, ja, pieņemsim, mēs pusi no mācību gada strādājam pilnībā attālināti, jārēķinās, ka būs būtiska aizkavēšanās mācību satura apguvē. Arī tas rada stresu skolotājiem. Tā ir jauna situācija skolotājam.
Un arī – ja 12. klasei mācības attālināti notiktu visu gadu, šajā situācijā visu klātienē plānoto iziet nevar uzspēt. Kas tādā gadījumā notiks ar eksāmeniem?
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!