Par Satversmes grozījumiem nobalsoja 67 deputāti, pret bija 27 (visi no Saskaņas centra frakcijas), bet neviens neatturējās. Līdz ar to bija nodrošināts konstitucionālais vairākums - divas trešdaļas deputātu balsu.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzsvērusi Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību, uz ko norāda notikumi pēdējo gadu laikā, piemēram, notikušais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Āboltiņa uzsvēra - ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.
Saskaņas centra deputāti plenārsēdē turpināja uzsvērt, ka ir nepareizi vairāk nekā 90 gadus vecam dokumentam pievienot jaunu preambulu. Preambula arī nonākot pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Preambula var veicināt aizvainojumu un sabiedrības šķelšanu īstajos un neīstajos pilsoņos, tāpēc piedāvātais projekts nav atbalstāms, uzsvēruši Saskaņas centra deputāti.
Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts - lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.
Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."
Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."
Satversmes preambulas projektā arī pausts: "Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm."
Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai, paredz Satversmes preambulas projekts.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) skaidroja, ka, lai gan preambulas projektā nav lietots vārds "valstsnācija", taču tekstā ir skaidri atklāta šī vārda būtība. Viņa pieļāva iespēju, ka varētu diskutēt par vārda "pamatnācija" lietošanu līdzīgi, kā to savos spriedumos dara Satversmes tiesa un Administratīvā tiesa.