Par AS ierosinājumu nobalsoja 33, bet pret bija 46 deputāti.
AS deputāti uzskata, ka pastāv kritiska nepieciešamība rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, tādēļ jāsamazina birokrātija un administratīvais slogs. Politiķi no AS uzskata, ka KEM ir nelietderīga.
Vēlāk sēdes gaitā Saeimas deputātu vairākums noraidīja arī opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputātu sagatavoto grozījumus projektu Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja KEM pievienošanu Ekonomikas ministrijai (EM).
Noraidītajos grozījumos teikts, ka līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai ekonomikas ministrs īstenotu KEM kompetenci. Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai jebkurš termins "Klimata un enerģētikas ministrija" tiktu uzskatīts par "Ekonomikas ministriju".
Par LPV grozījumiem bija 34 deputāti, bet pret bija 45 deputāti.
Jau aprīļa beigās AS aicināja likvidēt KEM, bet Saeimas deputātu vairākums piedāvājumu noraidīja.
KEM sāka darboties 2023.gada sākumā, no EM pārņemot enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību, savukārt no VARAM - klimata politikas jomu.
Klimata un enerģētikas ministrs ir Kaspars Melnis (ZZS).