Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija, kas ir rādītājs, kuru izmanto Māstrihtas kritēriju vērtēšanā, turpina samazināties – septembrī gada vidējā inflācija bija 2,9 procenti.
Šogad septembrī cenu kāpums bija nedaudz straujāks nekā iepriekšējos divos gadus, kad mēneša laikā kopējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4 procentiem.
Cenu līmeņa kāpumu septembrī, galvenokārt, noteica apģērbu un apavu, kā arī degvielas sadārdzināšanās. Apģērbiem un apaviem mēneša laikā sezonālo faktoru ietekmē cenas pieauga par 5%, kas praktiski veidoja pusi no kopējā cenu līmeņa pieauguma septembrī. Būtiski patēriņa cenas ietekmēja arī degviela, kam mēneša laikā cenas pieauga par 3,3%. Tā rezultātā kopējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2 procentpunktiem. Savukārt cenu palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem mēneša laikā kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja krietni mērenāk – vien par 0,09 procentpunktiem.
Pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības septembrī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
Kopumā šogad patēriņa cenu izmaiņas, galvenokārt, ir saistītas ar cenu tendencēm naftas un pārtikas globālajos tirgos. Pēc šī gada pavasarī vērojamā naftas cenu samazinājuma, kopš jūnija beigām pasaules naftas cenas atkal atsāka pieaugt, bet pēdējos mēnešos tās ir stabilizējušās. Vienlaikus aug nenoteiktība par pasaules pārtikas cenu turpmāko dinamiku. Pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par 1,4%, taču bija par 4% zemākas nekā gadu iepriekš.
Arī atlikušajos gada mēnešos patēriņa cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā būs atkarīgas no cenu tendencēm pasaulē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka gada vidējais patēriņa cenu līmenis kopumā šogad varētu sasniegt 2,3 procentus.