Viņaprāt, Latvijas Krājbankas gadījumā atbildīgās amatpersonas nav rīkojušās pietiekami radikāli.
Pauls Latvijas Krājbankā bija noguldījis 739 tūkstošus latu, bet atbilstoši likumam viņam ir garantēta tikai 100 000 eiro (70 tūkstošu latu) atgūšana.
Pauls uzsvēra, ka neviens par iespējamām problēmām ar Latvijas Krājbanku nebija brīdinājis, tostarp arī finanšu ministrs. Pauls šo banku norēķiniem izmantojis 20 gadu. "Turklāt šī banka arī nes Latvijas vārdu," viņš norādīja.
Pašlaik Pauls nedomā prasīt, kas notiks ar viņa noguldījumiem, bet nogaidīs, līdz būs lielāka skaidrība. Tomēr viņš neslēpa kritiku valdībai un sacīja, ka, viņaprāt, atbildīgās amatpersonas nav rīkojušās pietiekami radikāli.
"Sapratis esmu vienu ‒ valstī kārtības nav. Un jācieš jau ir godīgajiem, nevis tiem, kas miljonus pa ofšoriem mētā," klāstīja Pauls.
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc Parex banku savulaik glāba, bet tagad pieņemts lēmums to nedarīt. "Ar ko mēs [krājbankas noguldītāji] esam sliktāki?" viņš retoriski vaicāja.
"Mani jau zem ūdens nepavilks, es strādāju un pelnu labi," piebilda mākslinieks.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, kuru Pauls iesniedza 2010.gada nogalē, beidzot pildīt deputāta amata pienākumus, Paulam bezskaidras naudas uzkrājumi veido vairāk nekā 800 tūkstošus latu, no kuriem 80 tūkstoši latu noguldīti Latvijas Hipotēku un zemes bankā, savukārt Latvijas Krājbankā noguldīti 40,3 tūkstoši latu, 74,7 tūkstoši ASV dolāru (38,8 tūkstoši latu) un 938,8 tūkstoši eiro (659,8 tūkstoši latu). Kopumā Paulam Latvijas Krājbankā glabājās 739 tūkstoši latu.
Finanšu ministrs Vilks pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas norādīja, ka ikvienam noguldītājam ir kritiski jāizvērtē banka, kurā glabāt naudu, un šīs bankas akcionāru uzvedība.
"Ir jāsaprot arī tas – ja cilvēki vai pašvaldības tur vienā bankā kontus un tie nav sadalīti, mēs to nevaram ietekmēt. Kāpēc gan cilvēki iet tikai uz tām bankām, kur dod lielākus procentus, kāpēc nepadomā par to, kāpēc tas notiek un kāpēc citas bankas nedod tik lielus procentus? Arī Bankas Baltija gadījumā cilvēki gāja uz turieni, jo tur deva ļoti augstus procentus. Vai arī šeit nebija pietiekami daudz signālu un informācijas? Es arī kā vienkāršais lasītājs visu laiku sekoju līdzi informācijai par [Latvijas Krājbankas lielākā akcionāra Lietuvas bankas Snoras lielāko īpašnieku Vladimiru] Antonovu. Manuprāt, jebkuram ir kritiski jāizvērtē to banku un tās akcionāru uzvedība, kur tiek turēta nauda. Vajag tomēr sekot līdzi, kas notiek. Krājbanka sen vairs nav valsts banka, tā bija privāta un piederēja privātpersonām," pavēstīja ministrs.