"Mēs jau tagad redzam, ka šogad rudens un ziema varētu būt smagāka, nekā tas bija pērn," piebilda Pavļuts un norādīja, ka grūtības, kādā pašlaik nonākušas Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca, ir pārejošas.
Viņš norādīja, ka situācija nepārtraukti tiek monitorēta un ieviesti visi nepieciešamie pasākumi, lai atvieglotu darbu slimnīcās, proti, tiek pārprofilēta pakalpojumu sniegšana slimnīcās, tādējādi Covid-19 pacientiem atvēlot vēl vairāk gultas vietas. Tāpat tiek domāts par Covid-19 nodaļu atvēršanu arī citās reģionālajās slimnīcās, tādējādi atslogojot pacientu pieplūdumu lielajās universitāšu slimnīcās.
Ministrs skaidroja, ka ārkārtējais stāvoklis visās slimnīcās saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm un prognozēm varētu tikt izsludināts, hospitalizēto skaitam sasniedzot 800. Iepriekš valdībai prezentētajā prognozē noteikts, ka šādu atzīmi Latvijā varētu sasniegt ap septembra beigām vai oktobra sākumu.
Tomēr patlaban, kad slimnīcās nonākušo Covid-19 sirdzēju skaits ir pietuvojies 200, notiks pāreja no "3+3" uz "3+7" modeli, proti, šos pacientus ārstēs trijās lielajās universitātes slimnīcās, kā arī septiņos stacionāros reģionos līdzšinējo trīs stacionāru vietā.
Tomēr ministrs arī uzsvēra, ka šogad gatavība cīņai ar vīrusu ir lielāka, proti, slimnīcās ir modernizētas telpas, aprīkojums. Vienlaikus gan tas neaizstās trūkstošos cilvēkresursus.
Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) Covid-19 dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis un no šīs nedēļas uz nenoteiktu laiku atceltas plānveida operācijas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Strauji pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ Daugavpils reģionālā slimnīca un RAKUS jau ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Ārsti uzsver, ka patlaban stacionētie 194 pacienti iezīmē nākamā vīrusa viļņa sākumu.
Raidījums vēstīja, ka bez skābekļa maskas ir tikai divi no 12 Toksikoloģijas un sepses klīnikas Covid-19 pacientiem. Viņi pamazām mācās elpot paši. Pārējie pieslēgti aparatūrai, un bez papildu skābekļa viņi mirtu nosmokot. Tieši šo pacientu dēļ slimnīcā apturēta daļa plānveida operāciju, jo intensīvās terapijas gultās, kurās pēc smagām operācijām būtu jāatgūstas pacientiem, guļ Covid-19 slimnieki.
"Kārtējais krīzes punkts vismaz RAKUS ir sasniegts, un šodien operatīvās vadības grupā mēs pieņēmām lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu slimnīcā," norādīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Viena operāciju zāle šodien netika atvērta vispār. Tās personāls velk aizsargtērpus un dodas strādāt ar Covid-19 pacientiem. "Šaurais kakls ir mediķi un intensīvās terapijas māsas, mums ir jāizlemj, kurā virzienā novirzām šo resursu. Un mēs esam spiesti pārtraukt plānveida ķirurģiskās operācijas jeb atlikt uz laiku," skaidroja slimnīcas vadītājs.
Ja nekas nemainīsies, RAKUS būs spiesta ierobežot pakalpojumus arī tālāk. Slimnīcas Sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba norādīja, ka aktivitāte saistīta gan ar mācību procesu, gan ar cilvēku sablīvējumu. "Tas bija sagaidāms. Mēs esam šī viļņa pašā sākumā," sacīja Šuba.
Lipīgā vīrusa delta varianta ietekmē krasi mainījusies arī smagi slimo Covid-19 pacientu proporcija slimnīcā. Līdz šim tādi bija 10-12%, šobrīd jau katrs piektais.
Neviens no smagi slimajiem, kas patlaban jau aizņem divas trešdaļas no gultām intensīvajā terapijā, nav vakcinēts pret vīrusu.
Klīnikas vadītāja pieredze liecina, ka smagi slims Covid-19 pacients var pavadīt šādā gultā pat simt dienas. Līdz ar aizņemtajām gultām sāksies reāla pacientu šķirošana. "Kuru varam, kuru nevaram izglābt. Tas ir traģiski ne pašam pacientam vien, bet arī emocionāli sarežģīti pašam mediķim. Jo mēs nonākam pie šķirošanas - kuru varam paņemt uz intensīvo terapiju, kuru nevaram," norādīja Šuba.
RAKUS gan uzsvēra, ka arī ārkārtas stāvoklī netiks atliktas dzīvību glābjošas operācijas. Taču nereti robeža starp operāciju, kas ir neatliekama, un tādu, kas ir ilgi gaidīta un tikpat nepieciešama, ir ļoti trausla, ziņoja "Panorāma".