Šī gada pārskatā tiek mērīti deviņu reģiona valstu vides sasniegumi piecās jūras vides kvalitātei nozīmīgās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība, jūrniecība un integrēta jūras pārvaldība. Vācija un Zviedrija ziņojumā aplūkotajās jomās pagaidām ir darījušas visvairāk, katra saņemot 39 punktus - gandrīz pusi no maksimālā punktu skaita. Latvija vienošanās ir pildījusi slinki un daudzās pozīcijās ieguvusi minimālo punktu skaitu, kopvērtējumā iegūstot vien 19 no iespējamajiem 79 punktiem. Kopumā viszemākos vērtējumus valstis ieguvušās tādās jomās kā cīņa ar eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.Kaut arī dažās jomās veikti uzlabojumi, Latvijas kopējais rezultāts ir neapmierinošs - iegūti tikai četri no iespējamiem 24 punktiem eitrofikācijas samazināšanā, no kuriem divi punkti nopelnīti, pieņemot likumu par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros. Cīņā ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, analizējot, piemēram, nozīmīgu konvenciju ratificēšanu un tā saukto HELCOM karsto punktu sakopšanu, Latvija nopelnījusi piecus no iespējamajiem 12 punktiem. Nedaudz labāk, ja salīdzina ar citām reģiona valstīm, Latvija sevi parādījusi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, iegūstot piecus no 15 iespējamiem punktiem un esot vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā, kura ir izstrādājusi dabas aizsardzības plānus visām jūrā izveidotajām aizsargājamajām teritorijām. Kopumā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā Baltijas jūrā visas valstis ir ieguvušas zemu vērtējumu.Jūrniecības jautājumos, kur analizēti, piemēram, konvenciju ratificēšana, ostu notekūdeņu pieņemšanas sistēmas sakārtošana, un vairāki ar naftas noplūdēm saistīti jautājumi, Latvija ieguvusi vismazāk punktu no visām valstīm - tikai divus no 13 iespējamajiem. Arī jautājumos par integrētu jūrlietu pārvaldību Latvija pagaidām nav izdarījusi daudz, iegūstot tikai trīs no 12 punktiem.Aplūkojot pārējās reģiona valstis redzams, ka Vācija labi tikusi galā ar uzdevumu samazināt barības vielu noplūdi un salīdzinoši labi rezultāti sasniegti arī parājās jomās. Zviedrija daudz padarījusi jūrniecības un integrētu jūrlietu pārvaldības jomās. Trešo vietu saņem Somija (29 punkti), galvenokārt dēļ tās labajiem panākumiem cīņā ar bīstamajām vielām un darbu jūrniecības jomā. Dānija ieguvusi 28, bet Igaunija - 26 punktus. Lietuva un Polija - tikai nedaudz mazāk - 25 punktus.
PDF: Latvija starp ES valstīm darījusi vismazāk Baltijas jūras labā
Pasaules Dabas fonda (PDF) trešdien publiskotajā pārskatā par Baltijas jūru, kas atspoguļo, cik daudz katra Baltijas jūras reģiona valstu valdība ir darījusi, lai uzlabotu jūras vides stāvokli, Latvija ieņem pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vēl zemāk ir vienīgi Krievija.Baltijas jūras pārskatā izvērtē to, kādā mērā valstis apkārt Baltijas jūrai izpilda savas apņemšanās ieviest vides pasākumus, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.