Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) sniegtajiem datiem pašlaik Latvijā ir aptuveni 168 000 cilvēku ar invaliditāti, tajā skaitā nepilni 8000 bērnu.
2010.gadā I grupas invaliditāte bija noteikta 15 670 cilvēkiem, II grupas - 74 598 cilvēkiem, III grupas - 49 679 cilvēkiem, kā arī invaliditāte bija noteikta 7484 bērniem. Savukārt 2014.gadā I grupas invaliditāte bija noteikta 22 407 personām, II grupas - 78 930 cilvēkiem, III grupas - 59 235 personām, kā arī pērn invaliditāte bija noteikta 7924 bērniem.
Ik gadu valsts komisija piešķir invaliditāti aptuveni 55 000 cilvēku, no kuriem 16 000 invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi dzīvē. Savukārt personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, kopskaitā sieviešu ir nedaudz vairāk kā puse - 53%, bet vīriešu attiecīgi 47%.
Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) personu ar I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt personām ar III invaliditātes grupu invaliditāte visbiežāk noteikta kustību traucējumu dēļ.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, LM izstrādājusi "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" īstenošanas plānu 2015.-2017.gadam. Šis plāns šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tas vēl jāapstiprina valdībā.
Īstenošanas plānā šim un nākamajiem diviem gadiem iekļautas aktivitātes, lai turpinātu virzīties uz pamatnostādnēs noteikto mērķi, proti, nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības pārejai no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesībās balstītu sociālo modeli.
Kancēna skaidroja, ka akcentētas tiek personas ar invaliditāti tiesības uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, būt pašai savas dzīves noteicējai, baudot visas tiesības un brīvības, kas ir piemērojamas vienlīdzīgu iespēju īstenošanā un savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Tādējādi Latvijai turpmāk jāvirzās uz invaliditātes jomas pārstrukturēšanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros un ieviestu tādus atbalsta pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības, norādīja LM pārstāve.