Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte
Iedzīvotāji tērē mazāk, nekā varētu atļauties, tā vietā labāk izvēloties krāt

Pelnām, bet tērēt nesteidzam

Vidējais patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli pērn atkal bijis tāds pats kā pirmskrīzes laikā 2008. gadā. Vienlaikus Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atzīst, ka pieaugums ir visai lēns. Arī ekonomikas speciālisti norāda, ka ienākumi aug straujāk nekā izdevumi un cilvēki bieži vien izvēlas veidot naudas uzkrājumus, piektdien lasāms avīzē Diena.

Viedoklis vai ziņa, ka patēriņš atgriezies pirmskrīzes līmenī, uztverama ar prieku vai bažām, Dienas aptaujāto ekonomistu vidū atšķiras.

Domnīcas Certus direktors Vjačeslavs Dombrovskis vērš uzmanību, ka būtībā "desmit gadu laikā esam stāvējuši uz vietas", un tajā nekā pozitīva nesaskata. "Ekonomikas attīstība šajā valstī nekad nav bijusi ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā vietā. Rezultāts izaugsmes ziņā un līdz ar to arī mājsaimniecību tēriņu ziņā ir diezgan loģisks," viņš komentēja.

Citādi gan izsakās DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tas, ka izdevumu apmērs ir aptuveni tāds pats kā 2008. gadā, nenozīmē, ka Latvijas ekonomika nebūtu panākusi nekādu progresu. "Ja mēs apskatāmies, kāds ir eksporta sektors, tā ir pilnīgi cita pasaule, īpaši, ja mēs runājam par pakalpojumu eksportu. Tur ir bijusi ārkārtīgi strauja izaugsme. Arī preču eksportā ir bijusi gan pilnīgi cita kvantitāte, gan kvalitāte," norāda eksperts.

Turklāt – "jo bagātāka valsts, jo lielākā mērā patēriņš būtībā ir sacensība par statusu, kas ir nulles summas spēle. Mēs pagaidām vēl, tā teikt, esam ceļā uz to.

Latvijā vēl ir daudz cilvēku, kuri nevar nopirkt lietas, kuras viņiem būtu tiešām nepieciešams. 

Kā skaidro Strautiņš, vienkāršoti izsakoties, lielāks patēriņš pagaidām nozīmējot to, ka cilvēki dzīvo arvien labāk. Taču vienlaikus ekonomists arī uzskata, ka "šī ziņa ir pārāk skaista, lai būtu patiesība". Tā kā šobrīd augstāks ir arī vidējais cenu līmenis, patēriņa izdevumi uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē joprojām ir nedaudz mazāki nekā pirms krīzes. Taču jāatceras, ka pirmskrīzes laika tēriņi nav tas, uz ko tiekties, jo tobrīd tie bija izgājuši ārpus rāmjiem. Neskatoties uz to, kā norāda Strautiņš, šobrīd Latvijas iedzīvotāji "joprojām tērē mazāk, nekā varētu atļauties".

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā!

Top komentāri

NAV VIENALGA
N
Un tagad visi baņķieri un Keynesian ekonomisti ir mēmās šausmās, jo viņu ideoloģija un ekonomikas piramīda ir balstīta tikai uz patēriņu! Lai sabrūk visa šī kupi/prodaj sistēma! :D
vārds
v
Ja soc. Sistēma ir vāja, tad patēriņš neaug, tas ir kā Āzijas atpalikušajās valstīs.
bubulis
b
Domāju, ka daļa cilvēku vēl joprojām dzēš trekno gadu kredītus (t.i. tie kuri nav uzsākuši maksātnespējas procesu). Katrā ziņā šobrīd mūsu ekonomika stāv uz krietni stabilākiem pamatiem nekā tas bija 2008. gadā, kad viss principā balstījās uz neapdomīgu kreditēšanu un nekustamo īpašumu burbuli. Izaugsme, protams, ir ļoti atšķirīga starp LV reģioniem, tomēr it sevišķi tādās pilsētās kā Rīga, Ventspils, Jelgava, Valmiera var redzēt, ka izaugsme atgriežas gan pašvaldību, gan privātā sektora investīcijās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas