2015.gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 142 eiro uz vienu mājsaimniecību mēnesī, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tie bija 136 eiro.
Vienlaikus mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apmērs pagājušajā gadā pieauga par 9,3%.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2015.gadā bija vidēji 59 eiro, bet vienas personas mājsaimniecībā izdevumi bija vidēji 103 eiro. Pieaugot personu skaitam mājsaimniecībā, samazinās mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli (no 66 eiro divu personu mājsaimniecībā līdz 31 eiro piecu un vairāk personu mājsaimniecībā). Arī mājokļa izdevumu slogs ir tieši atkarīgs no personu skaita mājsaimniecībā, piemēram, vienas personas mājsaimniecībā izdevumi par mājokli veido 24,5% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, bet četru personu mājsaimniecībā – gandrīz divas reizes mazāk, proti, 12,6%.
2015.gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 218 eiro mēnesī, bet mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem – 159 eiro mēnesī. Vienas personas mājsaimniecībām mājokļa uzturēšanas izdevumi bija būtiski zemāki: vienas personas līdz 64 gadu vecumam mājsaimniecībām tie bija 118 eiro mēnesī, bet vienas personas vecumā no 65 gadiem mājsaimniecībām - 90 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar to, ka personas vecumā no 65 gadiem dzīvo taupīgāk, mazāk lieto komunālos pakalpojumus (ūdeni, elektrību u.c.) un dzīvo mājoklī, kura uzturēšanas izdevumi ir zemāki, jo to rīcībā esošie ienākumi ir par 231 eiro mazāki nekā personām vecumā līdz 64 gadiem. Turklāt personas virs 65 gadu vecuma visbiežāk dzīvo sev piederošos vai pašvaldību subsidētos mājokļos, turpretī personu līdz 64 gadu vecumam mājokļa izdevumos bieži vien iekļauta īres maksa, hipotekārā kredīta maksājumi u.c.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka visgrūtāk segt mājokļa izdevumus ir senioriem, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm.
2015.gadā 33,9% mājsaimniecību bija ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus, kas ir par 6,1 procentpunktu mazāk nekā 2014.gadā (40%). Mazliet pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kur mājokļu izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša – no 45,5% 2014.gadā līdz 47,7% 2015.gadā. Katrai piektajai jeb 18,4% mājsaimniecību segt mājokļa izdevumus nebija apgrūtinoši (2014.gadā – 14,5%).
Pāriem ar bērniem mājokļa izdevumi veidoja 15,2% no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Turklāt 25,9% šo mājsaimniecību apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana tām nemaz nav apgrūtinoša. Savukārt mājsaimniecībām, kurās viens pieaugušais audzināja bērnus, mājokļa uzturēšanas izdevumi veidoja 24,1% no to rīcībā esošajiem ienākumiem, tostarp 14,3% šo mājsaimniecībām apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana nemaz nav apgrūtinoša.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2015.gadā 50,4% vientuļo vecākā gadagājuma (65 gadi un vecāki) personu bija ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus. Turklāt mājokļa izdevumu segšanai tās tērēja 29% no to rīcībā esošajiem ienākumiem, kas procentuāli ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji valstī. Mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša arī būtiskai daļai nepilno ģimeņu (42,4%) un mājsaimniecībām, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu (35,5%).
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka visapzinīgāk komunālos pakalpojumus apmaksā vientuļie seniori.
"Neraugoties uz to, ka vientuļajām vecāka gadagājuma personām (no 65 gadu vecuma) bija visgrūtāk segt mājokļa izdevumus, tikai 9,1% no tām pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijušas parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Visvairāk komunālo pakalpojumu parādnieku bija mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (32,8%) un mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu (28,2%)," informēja statistikas pārvaldē.
Dati par mājokļa uzturēšanas izdevumiem iegūti 2015.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Tajā aptaujāti astoņi tūkstoši mājsaimniecību.