Sauka gan nenosauca konkrētu pieauguma apmēru, taču uzsvēra, ka pērn konstatētais pieaugums ir pamanāms, ne tikai statistikas kļūdas robežās.
Sauka norādīja, ka pēdējos gados Latvijā bija pierasts, ka ēnu ekonomika samazinās. Taču pērn par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme ir straujāka un palielinās nodokļu ieņēmumi, palielinājies arī ēnu ekonomikas apmērs.
Pēc pētnieka teiktā, vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.
Vienlaikus Sauka norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika pieaug, turklāt Igaunijā šāda situācija vērojama jau pēdējos trīs gadus un 2017.gadā ēnu ekonomikas pieaugums šajā valstī bija 2,8%.
Latvijā ēnu ekonomika ir augstāka nekā pārējās valstīs, bet atšķirība samazinās, sacīja pētnieks.
Kā ziņots, šodien notiks SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā astotā ikgadējā konference Ēnu ekonomika Latvijā, kuras tiks prezentēts jaunākais SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs.
Atbilstoši pirms gada prezentētajam indeksam ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2016.gadā bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā.
Lietuvā ēnu ekonomika 2016.gadā veidoja 16,5% no IKP, kas bija kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas bija kāpums par 0,5 procentpunktiem.
solon
...