Drauds eirozonas finanšu sistēmas stabilitātei ir strauji augošā privāto fondu un citu nebanku finanšu starpnieku tirgus (kas nav tik uzraudzīti kā bankas) ietekme. Nebanku finanšu starpniekiem, kurus bieži dēvē arī par "ēnu bankām" (shadow banks), Eiropas Savienībā pērn trešajā ceturksnī piederēja aktīvi 42,9 triljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam: tradicionālajiem aizdevējiem – 38 triljoni eiro, liecina Eiropas Komisijas dati. Nebanku nozares izaugsme kopš globālās finanšu krīzes ir bijusi ievērojama, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības padomes locekle Elizabete Makola intervijā Financial Times norādījusi, ka tas vienmēr ir uztraucis ECB. Šī joma darbojas ārpus banku uzraudzības perimetra, un nepārskatāmās saites starp nozari un bankām, izmantojot atpirkšanas līgumus, kredītlīnijas vai atvasinātos instrumentus, rada bažas par sistēmiskiem riskiem.
Vienlaikus šo tirgus dalībnieku loma finanšu tirgū ir ļoti liela un bez tiem finanšu tirgū aizņemties, aizdot, pirkt un pārdot finanšu instrumentus būtu ievērojami grūtāk, ilgāk un par svārstīgākām cenām. Latvijas Bankā Dienai norāda, ka tādā veidā "ēnu bankas" netieši ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju, valsts un uzņēmumu s
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 22. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00