Patlaban norisinās diskusijas par to, vai naudas avots Latvijas valsts budžeta ienākumu papildināšanai varētu būt tie miljardi eiro, kurus vajadzētu iegūt no ēnu ekonomikas. Pamēģināsim saprast, cik tas ir reāli.
Kas ir ēnu ekonomika?
Finanšu ministrija, kuras struktūrā ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departaments, norāda, ka izplatītākās ēnu ekonomikas definīcijas ir šādas: "Ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā; [ēnu ekonomika ir] legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošana, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā."
Ēnu ekonomikas definēšanai tiek lietoti arī sinonīmi, piemēram, "pelēkā ekonomika", "pārskatos neuztvertā ekonomikas daļa" un "neformālā ekonomika".
Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD definīcijai "ēnu ekonomiku veido gan legālas ekonomiskās aktivitātes, par kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir jāsniedz informācija nodokļu administrācijai, bet par kurām nav sniegtas ziņas, un tādējādi tās paliek neapliktas ar nodokļiem atšķirībā no tām ekonomiskajām aktivitātēm, par kurām tiek sniegtas ziņas, gan arī nelegālas ekonomiskās aktivitātes".
Teorētiski "ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem".
Taču, ja tajā pašā laikā vēl vairāk konkurenci izkropļo korupcija valsts un pašvaldību pasūtījumos un ja konkurences cīņā par pasūtījumiem uzvar tas, kas piesola lielākos kukuļus, tad izrādās, ka klasiskās ēnu ekonomikas loma "tirgus kropļošanā" nav noteicošā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00